Ašeradens grib ar "Latvenergo" virsplāna peļņu samazināt OIK

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Ņemot vērā "Latvenergo" virsplāna peļņu, Ekonomikas ministrija (EM) rosinās novirzīt 78,9 miljonus eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens norādīja, ka "Latvenergo" koncerna peļņas pieaugums skaidrojams ar nodokļu reformu. Tāpat laikapstākļu dēļ gada otrajā pusgadā bija liels ūdens pieplūdums Daugavā, līdz ar to bija iespēja ražot elektrību un pārdot to daudz lielākos apjomos nekā plānots, piebilda ministrs. Līdz ar to veidojas virsplāna peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā, teica Ašeradens.

Viņš uzsvēra, ka 78,9 miljoni eiro ir jānovirza OIK samazināšanai, kas samazinātu OIK slogu gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām. Par šo jautājumu vēl jālemj valdībai.

Kā ziņots, "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 925,627 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieaugusi 2,5 reizes, sasniedzot 322,191 miljonu eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā 2017.gadu "Latvenergo" vadība vērtē kā vienu no veiksmīgākajiem koncerna darbībā pēdējā laikā.

Ministru kabinets pērn atbalstīja "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu par 454,4 miljoniem eiro elektroenerģijas OIK saistību atpirkšanai. Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

OIK izmaksas 2016.gadā veidoja 237 miljonus eiro, bet pērn - 260 miljonus eiro. Patlaban plānots, ka šogad tie būs 187,9 miljoni eiro.

"Latvenergo" koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais