Iekšlietu ministrijas (IeM), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Valsts meža dienesta (VMD) un Aizsardzības ministrijas pārstāvji sanāksmē par sadarbību un koordinētu rīcību mežu ugunsgrēku novēršanā vienojušies vērsties pie Labklājības ministrijas (LM), lai rastu iespēju mežu uzraudzības darbos iesaistīt 100 latu stipendijas programmas dalībniekus.
Diskusijas laikā VMD ģenerāldirektors Jānis Kinna kā būtisku problēmu minējis to, ka finanšu trūkuma dēļ šogad nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu dežurantu klātbūtni visos ugunsnovērošanas torņos, bet "simtlatnieku" programmā nodarbinātos šajos pasākumus nevar iesaistīt, jo to neatļauj šīs programmas nosacījumi, lai gan pašvaldības, apzinoties mežu ugunsgrēku bīstamību, būtu gatavas novirzīt šos cilvēkus mežu uzraudzībai.
Sanāksmes dalībnieki nolēma uzrunāt Labklājības ministrijas pārstāvjus un šajā jautājumā rast kopīgu risinājumu, nra.lv informēja IeM Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas Pārvaldes vecākais referents Mareks Matisons.
"Līdzīgi kā plūdu gadījumā, jau laikus sākam gatavoties iespējamiem mežu ugunsgrēkiem, kas sāksies, iestājoties siltākam laikam. Tieši savstarpēji koordinēta un saskaņota rīcība sekmēs ātrāku ugunsgrēku apdzēšanu un līdz ar to mazākus mežu postījumus. Sākoties mežu ugunsgrēkiem, mēs jau būsim tiem gatavi un darīsim visu iespējamo, lai to sekas būtu pēc iespējas mazākas," norādījusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Sanāksmē VUGD, LPS, VMD un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji pārrunājušo katras institūcijas līdz šim paveikto sagatavošanās posmā un gatavību veikt ugunsdzēšanas darbus, kā arī pieejamos cilvēkresursus un tehnisko aprīkojumu.
Sarunu laikā izkristalizējās vairākas problēmas, ar kurām nācies saskarties iepriekšējos gados, un tika nolemts nekavējoties meklēt tām risinājumu.
Problēmas, kas saistītas ar sadarbības uzlabošanu iesaistīto institūciju starpā, nolemts risināt, nākamajā nedēļā sasaucot tehnisku sanāksmi, kurā piedalītos LPS, VUGD, VMD, Satiksmes ministrijas un Valsts robežsardzes pārstāvji.
Sanāksmes dalībnieki arī uzsvēruši preventīvo pasākumu nozīmi mežu ugunsgrēku novēršanā, atzīmēja Matisons.
Šie preventīvie pasākumi sevī ietver potenciālo degšanas vietu iepriekšēju apsekošanu, lai pārliecinātos, ka pie šīm vietām ir iespējams piebraukt, kur ir tuvākā uguns ņemšanas vieta utt. Tāpat iepriekšējo gadu pieredze ir parādījusi, ka viena no iespējamajām ugunsgrēka izcelšanās vietām ir dzelzceļa aizsargjoslas.
Iepriekšējo trīs gadu statistika rāda, ka visvairāk mežu ugunsgrēku notiek Rīgas reģionā - apmēram puse no kopskaita - un Daugavpils apkaimē, tomēr, iestājoties siltam un sausam laikam, apdraudētas ir visas mežainās un purvainās vietas Latvijā.
Sanāksmes dalībnieki arī pārrunājuši citus iespējamos mehānismus, kā pašvaldībām sniegt atbalstu IeM padotības iestādēm un iespējamos normatīvo aktu grozījumus, lai pilnveidotu esošās sadarbības iespējas.
Tika nolemts jau tuvākajā laikā uzaicināt uz sarunām Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, KNAB un LPS pārstāvjus, lai sāktu diskusijas par šo jautājumu likumdevēju līmenī.