Politiķi mierina, ka "ABLV Bank" likvidēšana būtiski Latvijas ekonomiku neietekmēs

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka "ABLV Bank" likvidēšanai nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. Politiķis skaidroja, ka ekonomika pašlaik attīstās, kas arī aizstās tos nodokļu ienākumus, kas vairs neienāks no šīs bankas.

Budžeta komisijas vadītājs norādīja, ka līdz šim nav bijusi iespēja pilnībā izpētīt "ABLV Bank" situāciju, taču pašas bankas izšķiršanās par kredītiestādes likvidēšanu liek domāt, ka tā pati spēs nodrošināt garantētos maksājumos klientiem.

Deputāts vērsa uzmanību, ka "ABLV Bank" strādāja arī ar tādiem līdzekļiem, kam bija augsts riska līmenis - tā dēvēto "čaulas kompāniju" naudu, par kuras izcelsmi nebija pilnīga skaidrība. Vucāns norādīja, ka, jo mazāk valstī ir banku ar šī riskantā biznesa daļu, jo tas ir labāk. Budžeta komisijas vadītājs pauda, ka Latvijai jākoncentrējas uz banku sektora un pārējās ekonomikas tāda veida aktivizēšanu, kuras pamatā ir uzticami finanšu līdzekļi.

Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šāda iespēja - pašlikvidācija - ir paredzēta. Tas ir viens no rīcības variantiem, bankai esot tādā situācijā kādā pašlaik ir "ABLV Bank", piebilda politiķis.

Putra norādīja, ka banka ar 800 darbvietām un teju 20 miljoniem eiro nomaksātiem nodokļiem gadā ir zaudējums ekonomikai, tomēr pašlikvidācijas pieteikums nav sliktākais risinājums pašreizējais situācijai, kurā bankā ir nonākusi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), lūgts komentēt bankas lēmumu, ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību vien norādīja, ka "ABLV Bank" akcionāriem lēmums par pašlikvidāciju jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kura 30 dienu laikā sniegs savu atzinumu. "Ja akcionāri ir izšķīrušies par šādu soli, tad viņiem savs piedāvājums jāiesniedz FKTK, kas to 30 dienu laikā izvērtēs un sniegs savu atzinumu," sacīja Kučinskis.

Kā ziņots, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank" uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā. "Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu," uzsvēra "ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par "ABLV Bank" akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.

Kredītiestāžu likums paredz, ka kredītiestādei, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas jāiesniedz FKTK iesniegums projektu par pašlikvidāciju, savukārt likvidatoru jāievēlē kredītiestādes akcionāru sapulcei.

Kā ziņots, ka ECB sestdien paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs. ECB paziņojumā teikts, ka "ABLV Bank" un tās meitasbanka Luksemburgā "ABLV Bank Luxembourg" sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.