"ABLV Bank" piecu dienu laikā jāinformē FKTK par pašlikvidāciju

AS "ABLV Bank" piecu dienu laikā jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) iesnieguma projekts par pašlikvidāciju, savukārt likvidatoru jāievēlē kredītiestādes akcionāru sapulcei, paredz Kredītiestāžu likums.

Kredītiestāžu likumā teikts, ka kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz FKTK iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Tam jāpievieno pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un ziņas par iespējamo likvidatoru.

FKTK 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina minēto informāciju, pārbaudīs, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un iesniegs Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās darbības licences anulēšanu.

Likumā noteikts, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Pabeidzot kredītiestādes pašlikvidāciju, likvidators pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to FKTK.

"ABLV Bank" pārstāvis Artūrs Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka visa informācija par pašlikvidācijas procesu un personām, kas tiks ieceltas par bankas likvidatoriem, tiks sniegta otrdien, 27.februārī.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

Plašāku informāciju par šo lēmumu "ABLV Bank" pārstāvi plānojot sniegt otrdien.

FKTK pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par "ABLV Bank" akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.

FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

"ABLV Bank" atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu "ABLV Bank" saistīja ar politiskiem apsvērumiem.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar "ABLV Bank" līdzekļiem.

"ABLV Bank" kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros "ABLV Bank" 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.

Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka "ABLV Bank" aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.

"ABLV Bank" kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet "ABLV Bank" prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos "ABLV Bank" 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad "ABLV Bank" noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.