Brīvdabas muzejs iesniedzis trūkumu novēršanas plānu
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Kultūras ministrijai (KM) iesniedzis tā darbībā konstatēto trūkumu novēršanas plānu, informēja KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.
Brīvdabas muzejam, saskaņā ar iepriekš nepiešķirtu kārtējo akreditāciju, līdz 16.februārim tika dots laiks novērst tā darbībā konstatētās nepilnības, bet KM pieprasīto informāciju saņēma 20 februārī. Pašlaik ministrijā un akreditācijas komisijā norit darbs pie saņemtā plāna satura izvērtēšanas.
KM pārstāve sacīja, ka šobrīd tiek gatavots akreditācijas atzinums iesniegšanai izskatīšanā Latvijas Muzeju padomē. Pēc Muzeju padomes viedokļa saņemšanas, ministrija pieņems lēmumu Brīvdabas muzeja akreditācijas jautājumā.
Kokale norādīja, ka akreditācijas komisija, analizējot muzeja darbu, iepriekš secināja, ka muzeja darbā ir nepilnības sakarā ar krājuma uzskaiti un saglabāšanu. Veicot krājuma esības pārbaudi visās Brīvdabas muzeja teritoriālajās struktūrvienībās, tika konstatēti aptuveni 3000 priekšmeti bez signējuma jeb unikālā numura apzīmējuma, savukārt vairāki tūkstoši priekšmetu netika atrasti vispār. Tagad gan situācija ir daļēji uzlabojusies - muzejs KM informējis, ka uz 2018.gada 19.februāri meklēšanā ir 775 priekšmeti.
Cita akreditācijas komisijas konstatētā neatbilstība Muzeju likuma nosacījumiem bija saistīta ar muzeja darbības un attīstības stratēģiju, jeb muzeja darba plānošanu. Kokale skaidroja, ka, gatavojoties kārtējai akreditācijai, Brīvdabas muzeja vadība tā darbības stratēģijas izstrādi un akreditācijas dokumentu sagatavošanu iepirka ārpakalpojumā, tādejādi nepietiekami iesaistot stratēģijas sagatavošanā muzeja darbiniekus, kā arī papildu tērējot muzeja finanšu līdzekļus. Taču, pēc Kokales teiktā, akreditācijas komisija no Brīvdabas muzeja sagaida nevis vien formālu, bet gan racionālu, esošās situācijas analīzē balstītu plānu turpmākajam laika periodam.
Taujāta par muzeja pašreizējo vadītāju Ilzi Millersoni un viņas iespējamo nomaiņu, Kokale atbildēja, ka vispirms nepieciešams saņemt viņas pašas aizpildītu darba novērtējuma anketu, pēc kā ministrija arī varētu lemt par turpmāko rīcību. Taču Millersonei nu jau vairāk nekā divus mēnešus piešķirta darba nespējas lapa un viņas kā vadītājas vērtēšanas process var tikt pabeigts tikai tad, kad viņa atgriezīsies darbā.
Citu Latvijas muzeju akreditācijā LEBM līdzīgu gadījumu nav bijis, apgalvoja Kokale. Nevienam valsts muzejam līdzīgu problēmu nav - akreditācijas prasības izpildītas un akreditācija izieta.
Tāpat viņa norādīja, ka pašlaik uz desmit gadiem ir akreditēts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Turaidas muzejrezervats, Latvijas Kara muzejs, kā arī trīs pašvaldību muzeji - Bauskas pils muzejs, Valmieras muzejs un Naujenes novadpētniecības muzejs.
Šogad plānota kopskaitā 27 muzeju akreditācija - viena valsts, trīs privāto, divu autonomo muzeju un 21 pašvaldības muzeja akreditācija.
Kā ziņots, Latvijas Etnogrāfiskajam Brīvdabas muzejam kopš 2016.gada beigām nav izdevies iegūt muzeja akreditāciju, vēsta portāls "lsm.lv".
KM Muzeju nodaļas vadītājs Jāņa Garjāna teiktā, pats Brīvdabas muzejs, pārbaudot krājumu, konstatējis, ka daudziem muzeja priekšmetiem trūkst inventāra numuru, bet virkni vienību nav bijis iespējams atrast vispār. Muzeja saimniecība gan ir liela - tas dibināts jau teju pirms 100 gadiem, un šajā laikā krājums izaudzis līdz vairāk nekā 150 000 vienību. Taču pēc Garjāna domām, tas nav attaisnojums.
Otrs KM akreditācijas komisijas iebildums bijis par muzeja izstrādāto stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem. Komisijai radies priekšstats, ka Brīvdabas muzejs tai piegājis ļoti formāli, pērkot to kā ārpakalpojumu un neiesaistot darbiniekus tā tapšanā.
Muzeja direktores vietniece Kristīne Kūla gan šim apgalvojumam iebilst. "Jā, tas bija ārpakalpojums, kas apkopoja informāciju, bet stratēģijas veidošanā piedalījās katrs muzeja darbinieks. Tika pārrunāta esošā situācija un nosprausti stratēģiskie mērķi, piedaloties arī ierindas darbiniekiem, ne tikai nodaļu vadītājiem," uzsvēra Kūla.
Tajā pašā laikā, KM kategoriski noraida publiski izskanējušos pieņēmumus, ka Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs varētu tikt slēgts tā vadības problēmu dēļ.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, 2014.gada 3.februārī KM beidzās darba līgums ar Millersoni, bet izsludinātā konkursā uzvarēja viņas vietniece Una Sedleniece. Mīllersone pēcāk vērsās pirmās instances tiesā, jo ar viņu netika pagarināts līgums, kura termiņš bija beidzies, un tiesa pirmajā instancē šo prasību apmierināja. Millersone atgriezās Brīvdabas muzeja direktores amatā.