Sabiedrībai jāzina Latvijas Bankas prezidenta un skolotāju atalgojums

Saeimas deputātu vairākums, otrajā lasījumā lemjot par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, atbalstīja ideju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, izglītības iestāžu un Latvijas Bankas darbinieku algu publiskošanu. Stājoties spēkā šīm izmaiņām, visticamāk, sabiedrību gaida pārsteigums par algas lielumu šajās iestādēs.

Valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas lielumu un to, kuru amatpersonu algas ir publiskojamas, nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Latvijas Bankā, kas arī ir valsts iestāde, algas nosaka Latvijas Bankas padome, un amatpersonu ik mēnesi nopelnītais netiek publiskots. Par Latvijas Bankas prezidenta atalgojuma apmēru sabiedrība var vien nojaust, ielūkojoties šīs amatpersonas gada ienākumu deklarācijā.

FKTK algas pieaugs mērenāk

Finanšu kapitāla un tirgus komisijā (FKTK) strādājošo algas jau šobrīd tiek publiskotas, un ikviens var redzēt, ka šīs iestādes vadītāja atalgojums ir lielāks nekā Valsts prezidentam vai premjerministram. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Valsts kanceleja (VK) piedāvā grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldības iestādēs algas tiktu palielinātas labāk apmaksātajām amata vietām. Ievērojams algas pielikums gaida arī FKTK un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) strādājošos. Piemēram, FKTK mēneša vidējās darba samaksas maksimālais koeficients tiktu palielināts no pašreizējiem 4,95 līdz 6,5. Ja šis likumprojekts stātos spēkā šogad, tad FKTK vadītājam mēnešalga uz papīra būtu 11 tūkstoši eiro, tas ir, divtik vairāk nekā Valsts prezidentam.

Valsts kanceleja Neatkarīgajai atklāja, ka pašlaik notiek sarunas ar valsts iestādēm par piedāvātajiem grozījumiem likumā un diskusiju ceļā nonākts pie kopsaucēja, ka, iespējams, mēneša vidējās darba samaksas koeficients FKTK būtu 6. Tātad iestādes vadītāja alga varētu būt aptuveni 10 tūkstoši eiro.

Valsts kanceleja skaidro, ka FKTK mēneša vidējās darba samaksas koeficienta palielināšana no 4,95 līdz 6 ir veidota, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aizpagājušā gada vidējo darba samaksu finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī pamatojoties uz SIA Fontes Vadības konsultācijas veikto pētījumu Finance sector executive compensation survey. Pēc pētījuma rezultātiem var secināt, ka atalgojums nav konkurētspējīgs ar privātā sektora līdzīgas vērtības amatiem.

Savukārt SPRK mēneša vidējās darba samaksas koeficienta palielināšana no 4,05 līdz 4,95 veidota, pamatojoties uz Korn Ferry/Hay group 2017. gada atalgojuma pētījumu, kurā tika salīdzināts līdzvērtīgu amatu atalgojuma apjoms SPRK un privātajā sektorā. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, secināts, ka padomes priekšsēdētājs saņem 49%, departamentu direktori - 30%, nodaļu vadītāji - 25% no līdzvērtīgu amatu veicēju atalgojuma apmēra privātajā sektorā.

Algu aprēķins - pēc likuma

Valsts pārvaldē visiem amatiem tiek noteikta vērtība, tos savstarpēji salīdzinot, ņemot vērā trīs būtiskākos rādītājus - izglītību un profesionālo pieredzi, darba sarežģītību un atbildības līmeni, skaidro Valsts kanceleja. Ņemot vērā amata vērtību, tie tiek klasificēti vienotā Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā, nosakot atbilstošu mēnešalgu grupu, proti, jo augstākas vērtības amats, jo augstāka mēnešalgu grupa. Līdz ar to, piemēram, darbinieki informācijas tehnoloģiju sistēmu administrēšanā un uzturēšanā atkarībā no amatu pienākumu sarežģītības un atbildības līmeņa var atrasties no 6. līdz 13. mēnešalgu grupā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Valsts kanceleja rosinājusi grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, palielinot algu griestus no 10. līdz 16. mēnešalgu grupai, tas ir, labāk apmaksātajiem.

Latvijas Bankā strādājošajiem atalgojumu aprēķina saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku. Likums paredz, ka Latvijas Bankas prezidenta, padomes un valdes locekļu, kā arī darbinieku darba samaksu nosaka bankas padome, kuru, starp citu, vada bankas prezidents. Bankas padomes sastāvā bez bankas prezidenta ir vēl pieci cilvēki: bankas prezidenta vietnieks un četri padomes locekļi. Bankas padome apstiprina arī štatu sarakstus un algas, kuru lielums līdz šim nav bijis publiski pieejams.

Atalgojums bez noslēpumiem

Saskaņā ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā šā gada sākumā, valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko ne tikai amatpersonu, bet arī darbinieku atalgojums un informācija iestādes mājaslapā ir jāglabā vismaz astoņus gadus. Līdz šim amatpersonai izmaksāto algu interesenti varēja redzēt vien par aizvadīto mēnesi un arī tikai daļēji. Prēmijas, naudas balvas un piemaksas valsts un pašvaldības iestādes lielākoties nepubliskoja.

Saeimas deputātu vairākums, lemjot par kārtējiem grozījumiem šajā likumā, atbalstīja Saeimas deputāta Inta Dāldera (V/Par!) priekšlikumus par Latvijas Bankas, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību, kā arī izglītības iestāžu darbinieku algu publiskošanu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka pedagogu atalgojuma atklāšana sabiedrībai ļaus saprast, ka daļa izglītības darbinieku saņem neadekvāti maz, ziņo LETA. Viņa gan uzsvēra, ka būtu korekti, ja, publiskojot algas, parādītos arī pedagogu slodzes - tas ļautu saprast, ka daļa pedagogu strādā nepilnu slodzi, bet daļa - vairāk nekā vienu slodzi.

Saeimas deputāti šo likumprojektu vēl vērtēs trešajā lasījumā.