Krievija starpvalstu formātā samērā aktīvi ir izmantojusi iespējas pievērst uzmanību Latvijas izglītības reformai - gan mutiski uzstājoties ar uzrunām sanāksmju laikā, gan dažreiz savus paziņojumus izplatot rakstiski, norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Krievijas kritika attiecībā uz norisēm Latvijā ir izskanējusi regulāri, pēdējā laikā pievēršoties arī jautājumam par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto izglītības reformu, skaidroja ĀM. Tas atbilst Krievijas piekoptajai tautiešu politikai attiecībā uz valstīm, kurās pēc Krievijas uzskata tiek ierobežotas vai diskriminētas krievu valodas, kultūras un krievu etniskajai grupai piederošo iedzīvotāju tiesības, skaidroja ministrijā.
Kritika par izglītības reformu kopš pagājušā gada decembra ir izskanējusi divos Krievijas Ārlietu ministrijas oficiāla pārstāvja komentāros iknedēļas brīfingu laikā, tā atspoguļota arī Krievijas Valsts Domes Komitejas sakariem ar tautiešiem paziņojumā 18.janvārī. Starptautiskā līmenī šī Krievijas oficiālā nostāja tiek pausta, galvenokārt, izmantojot Krievijas pārstāvniecību tīklu ANO, Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un citās organizācijās, atzīmēja ĀM.
Ministrijā vērsa uzmanību, ka tā uzmanīgi seko līdzi šim jautājumam, tomēr tās rīcībā šobrīd nav informācijas par to, ka Krievija būtu oficiāli vērsusies starptautiskajās organizācijās ar rezolūciju projektiem, petīcijām vai cita veida oficiāliem rakstiskiem pieprasījumiem saistībā ar izglītības reformu Latvijā.
Kopš 2018.gada sākuma Krievijas pārstāvniecība Eiropas Padomē ir izplatījusi vienu ziņojumu par "nacionālo minoritāšu diskrimināciju Latvijā" un divas reizes sanāksmju laikā mutiski kritizējusi Latvijas izglītības reformu, jautājums uzrunāts arī EDSO ietvaros. Katrā no šādiem gadījumiem Latvijas delegācija ir izmantojusi atbildes iespējas, lai atspēkotu Krievijas pārmetumus, kā arī paskaidrotu izglītības reformas patiesos mērķus, uzsvēra ĀM.
Izglītības reformas kontekstā pašlaik ir runa par IZM sagatavotajiem priekšlikumiem, kas iezīmē plānoto rīcību tuvākajos gados. Šobrīd spēkā ir stājušās tikai izmaiņas, ka sākot ar šo gadu 12.klasē centralizēto eksāmenu kārtošana notiek tikai latviešu valodā, līdzīgu praksi nosakot 9.klasē, bet ar pārejas periodu līdz 2019./2020.mācību gadam, atgādināja ĀM. Attiecībā uz pārējām izmaiņām saistībā ar IZM iecerētās izglītības reformas ieviešanu vēl ir gaidāmas diskusijas valdībā un Saeimā.
f64
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš paudis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Kremlim ļoti nepatīk IZM rosinātā izglītības reforma par pāreju uz izglītību latviešu valodā.
Tāpat vēstīts, ka Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Iepriekš valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
F64
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
