Pasaules bankas (PB) gala ziņojums un rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp par izmaiņām pensiju un pabalstu sistēmā, publiskos jūlija pirmajā pusē, Neatkarīgajai sacīja PB Eiropas un Centrālāzijas reģiona galvenais ekonomists Trumans Pakards. Diskusijas ar sociālās jomas speciālistiem Labklājības ministrijā (LM) ilgstot pusgadu, tāpēc var droši apgalvot, ka tā ir informēta par PB nostāju, atzīst eksperts.
Vakar T. Pakards tikās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču. Sarunā piedalījās vēl viena PB eksperte Emīlija Sinote. Tikšanās noritēja aiz slēgtām durvīm, taču pēc tās T. Pakards pastāstīja, ka gala ziņojums būs jūlija pirmajā pusē un tas ietvers publisko izdevumu analīzi sociālajā, veselības aprūpes un publiskās pārvaldes jomā. Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz pensijām, pabalstiem un sociālo jomu kopumā nepieciešamas plašas publiskas diskusijas.
Zināms, ka LM savu ziņojumu par sociālās apdrošināšanas ilgtspēju valdībā iesniegs jūnija beigās; tam jāsatur arī konkrēti ierosinājumi, ko mainīt pensiju un pabalstu jomā, bet PB ierosmes būs pieejamas tikai pēc tam. Vai sociālās politikas veidotāji tādā gadījumā varēs pilnvērtīgi iepazīties ar PB ierosmēm? "Mums diskusijas jau notiek pusgadu, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu mūsu nostāju. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā ministrijai ir skaidra un saprotama," sacīja T. Pakards. Taču viņš atzina, ka ar LM nupat atklātībā nākušajiem piedāvājumiem pagaidām nav iepazinies. A. Barča Neatkarīgajai atzina, ka tikšanās ar PB noslēgusies ar labu priekšlikumu – jūlija sākumā rīkot plašas publiskas debates par pensiju sistēmu. "Viņi tam pilnīgi piekrīt. Lai pieņemtu kādu lēmumu, jāizdiskutē visi jautājumi, lai neatkārtotos pagājušā gada vasara," norāda A. Barča. Parlamentāriete uzteica PB par to, ka viņi veikuši lielu izpētes darbu par situāciju Latvijā, tomēr ir jautājumi, kurus viņi nesaprotot, jo "ir no citas vides". Deputāte arī uzsver, ka PB ieteikumi Latvijai nevar būt obligāti. "Kur jūs esat redzējuši obligātas rekomendācijas? Jā, tās ir nopietnas, bet lēmums jāpieņem mums pašiem." Kā piemēru A. Barča minēja pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, ko PB piedāvājusi celt jau no 2011. gada un kam Latvija nepiekrīt.
Finanšu ministrija informē, ka otrdien darbu Rīgā sākusi PB publisko izdevumu pārskatīšanas misijas otrā kārta. Tā darbosies līdz 28. maijam. PB misija ir iesniegusi Latvijai daļu no gala ziņojuma sākotnējā projekta. Pašlaik ziņojuma projekts pēc PB lūguma ir ierobežotas pieejamības.
Neatkarīgā rakstīja, ka PB ir vairāki priekšlikumi, kas būtu jādara, lai samazinātu izdevumus pensijām. Viens no tiem ir pensiju neapliekamā minimuma samazināšana no 165 uz 80 latiem. Otrs – PB iesaka pensijas indeksēt ar deflācijas indeksu. PB uzmanības lokā ir pensiju piemaksas. Ārvalstu eksperti iesaka tās maksāt tikai pie tām pensijām, kuras nepārsniedz 140 latus. LM redzējums ir citāds.