Latvijā samazinās bezdarba līmenis

Latvijā pagājušajā gadā bija 85,4 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinājumā ar 2016.gadu Latvijas bezdarba līmenis samazinājies par 0,9 procentpunktiem. Sievietēm bezdarba līmenis pagājušajā gadā joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 7,7% un 9,8%.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka bezdarbnieku skaits pagājušā gada laikā Latvijā sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4%.

2017.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1%. Pērn ceturtajā ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2017.gadā par 3,8 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā - no 41,5% 2016.gadā līdz 37,7% 2017.gadā. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 7,4 tūkstošiem - līdz 32,1 tūkstotim.

Savukārt pērn ceturtajā ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,5%, kas salīdzinājumā ar trešo ceturksni ir samazinājums par 7,6 procentpunktiem. Ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 25,7 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, bet trešajā ceturksnī - 33,6 tūkstoši.

Jauniešu vidū bezdarba līmenis 2017.gadā Latvijā bija 17%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, kad jauniešu vidū bezdarba līmenis bija 17,3%. Savukārt no visiem bezdarbniekiem 12,1 tūkstotis jeb 14,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,9 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem.

Pērn ceturtajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 16, %, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā trešajā ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,7 tūkstošiem un bija 10,6 tūkstoši jeb 13,3% no kopējā bezdarbnieku skaita (trešajā ceturksnī - 13,3 tūkstoši jeb 15,8%).

2017.gadā 39,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 60,3% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Tostarp ceturtajā ceturksnī 36,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 63,3% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2017.gadā 31,1% jeb 443,1 tūkstotis iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 18,6 tūkstošiem jeb 4%.

Vienlaikus ceturtajā ceturksnī 30,7% jeb 434,2 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar trešo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 1,2 tūkstošiem jeb 0,3%.

Pērn 18,1 tūkstotis jeb 4,1% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2016.gadā - 20,2 tūkstoši jeb 4,4%).Tostarp ceturtajā ceturksnī tādu iedzīvotāju bija 16,1 tūkstotis jeb 3,7%, kamēr trešajā ceturksnī - 19,5 tūkstoši jeb 4,5%.

2017.gadā darbaspēka apsekojums notika 16,5 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 30,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt ceturtajā ceturksnī apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.