Solījums: Elektrība lētāka no 1. aprīļa
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) vakar solīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātiem, ka kopš 1. janvāra strauji palielinātos rēķinus sākšot samazināt 1. aprīlī un būtiski samazināšot 2020. gadā.
ZZS frakcijas sēdes nozīmību paaugstināja tas, ka sēdē piedalījās un uzstājās Ministru prezidents Māris Kučinskis un klāt bija finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. A. Ašeradena uzstāšanās bija saturiski nepārliecinoša, bet papildināt to diskusijas gaitā neļāva pasākuma ierobežotais laiks, kā arī ZZS un Vienotības atrašanās kopā valdošajā koalīcijā.
Vieglāk uztveramā lozungu līmenī A. Ašeradens nespēja neko sakarīgu atbildēt uz ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa jautājumu, kāpēc vispār A. Ašeradenam jānāk ar solījumiem panākt elektrības rēķinu samazināšanu - kāpēc tie tagad palielināti, ja iepriekš A. Ašeradens solījis, ka nekāda apspriešanas vērta elektrības sadārdzinājuma nemaz nebūs. Citiem vārdiem sakot, kāpēc valsts savu elektrību ražojošo un piegādājošo uzņēmumu personā sākusi prasīt no iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairāk naudas, ja izrādās, ka šī nauda nemaz nav valstij vajadzīga? Vai arī naudas kopsumma tomēr ir vajadzīga un nemainīsies atkarībā no tā, ka elektrību no 1. aprīļa kārtējo reizi samazinās vieniem tikai tādā apmērā, kādā to sadārdzinās citiem?
Laika un vēlēšanās trūkuma dēļ nepieminēts palika D. Reiznieces-Ozolas kompetencē esošais jautājums par valsts ieņēmumiem no valstij piederošās energokompānijas Latvenergo dividendēm, ja maksa par elektrību patiešām tiktu samazināta caurmērā, nevis tikai dažiem lietotājiem uz citu lietotāju rēķina. Kopējā maksājuma samazināšana skartu Latvenergo gan kā OIK saņēmēju, gan kā sponsoru, kas nosedz privāto OIK saņēmēju prasījuma tiesības pret valsti, kas apņēmusies nodrošināt noietu valsts atbalstīto privātuzņēmēju (it kā) saražotajai elektrībai neatkarīgi no to cenas.
Elektrības maksu pārdale notiek ar lozungu nodrošināt lētu elektrību lieluzņēmumiem, kuru produkcija dod pamatu Latvijas eksporta kopapjomam. Labi, bet cik šādu uzņēmumu Latvijā vairs atlicis, kāda būs tieši šo uzņēmumu ieguvumu kopsumma un ko tā dos - palielinās nodarbināto skaitu, valsts nodokļu ieņēmumus utt.?
Starp eksportējošiem uzņēmumiem jābūt arī piena pārstādes uzņēmumiem, bet kas īstenībā notiks ar to produkcijas cenām, ja elektrības cena paaugstina piena cenu? Proti, pienu taču tagad izslauc ar aparātiem, kas jādarbina kopumā dažas stundas diennaktī, bet tas skaitās neefektīvs elektrības izmantošanas veids, par kādu jāsoda ar elektrības sadārdzinājumu. Bet kā iespējams slaukt govis 24 stundas diennaktī? Ko elektrības izmantošanas diennakts svārstību gadījumā dos A. Ašeradena solījums palīdzēt gada svārstību skartajiem zemniekiem, ar 1. aprīli pagarinot no 6 uz 9 mēnešiem laiku, uz kuru viņi drīkst bez kosmiskām maksām par jaudu pārslēgšanu samazināt maksimālās jaudas izmantošanas periodu? Šādas izmaiņas der graudu kaltēm, kur maksimālā elektropiegādes jauda vajadzīga dažus mēnešus gadā, bet arī šādos uzņēmumos notiek ražošanas procesu noteiktas elektrības patēriņa svārstības diennakts, nedēļas, mēneša un gadalaiku garumos, kuras nav iespējams pakārtot elektrības cenu atšķirībām divos periodos pa trijiem un deviņiem mēnešiem.
Pārliecinoši bezcerīga bija A. Ašeradena taisnošanās par elektrības sadārdzinājuma uzkraušanu, pēc viņa aprēķiniem, 17% mājsaimniecību ar «neefektīvu pieslēgumu». Ar to domāta tāda pieslēguma jauda, kas ļauj mājsaimniecības locekļiem vienlaikus ar apgaismojumu darbināt televizoru, elektrisko krāsni un vēl matu žāvētāju. Arī mājsaimniecības tikšot laipni aicinātas darīt to visus trīs mēnešus gadā - tātad izvārīt daudz zupas un izžāvēt matus ļoti kārtīgi, lai turpmākos deviņus mēnešus varētu iztikt ar elektrības jaudu pāris lampiņu ieslēgšanai. Otrs A. Ašeradena ieteikums mājsaimniecībām bija apgādāties ar trūcīgo statusu un saņemt lētāku elektrību. Šādu statusu ieguvuši 79 tūkstoši mājsaimniecību, bet valdība rezervējusi lētāku elektrību 100 tūkstošiem mājsaimniecību. Tomēr būs grūti savienot trūcīgā statusu ar darbu plaukstošajos rūpniecības uzņēmumos, kuru dēļ elektrības maksu pārdale vispār tiek veikta. Ja cilvēki tur strādās, tad viņi prasīs lielākas algas sakarā ar elektrības patēriņa sadārdzinājumu par to, ka šis patēriņš ir ļoti svārstīgs diennakts ciklā. Proti, algotu darbu strādājošiem elektrība ir vajadzīga no rītiem un vakaros pretēji bezdarbniekiem, kuri to var par lētāku naudu lietot cauru diennakti - tātad ļoti efektīvi A. Ašeradena izpratnē.