EM atrod risinājumu, kā uzņēmējiem samazināt lielos elektrības rēķinus

Tiesa, šī risinājuma piedāvājumā arī paredzēta prasība, ka vismaz trīs mēnešus gadā maksimālā jauda tiek izmantota efektīvi. Šajā piedāvājumā arī paredzēts, ka sākotnējā jauda tiek atjaunota, sedzot tikai tehniskās izmaksas, kas varētu būt apmēram 30 eiro.

Taču par to patlaban vēl turpina spriest EM kopā ar AS "Sadales tīkls" un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvjiem.

Lauksaimnieku un zemnieku pārstāvju uzskati par šo risinājumu bija atšķirīgi. Piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Jānis Dzenis pauda, ka OIK reforma vispār būtu jāatceļ, LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis savukārt teica, ka risinājums par jaudu samazināšanu vai atslēgšanu būtu ieguvums, tomēr lauksaimniekus satrauc "OIK grozs" jeb tas, uz ko tiek attiecināts OIK aprēķins. Vilnītis norādīja, ka šis grozs noteikti ir jāsamazina.

Tikmēr biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons atzīmēja, ka par šādu deviņu mēnešu variantu esot bijušas runas jau 2016.gadā. Taču toreiz diskusijas esot beigušās bez lēmuma par deviņiem mēnešiem. Taču zemnieki patlaban cer uz operatīvu EM un SPRK darba nepieciešamo grozījumu izstrādē.

Sēdes laikā SPRK padomes locekle Rota Šņuka vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka tiem, kas pieņem lēmumus par kādu no risinājumiem, jāņem vērā, ka par to deviņu mēnešu laiku, kad kādam ir samazināta jauda vai tā atslēgta pavisam, kādam citam ir tomēr jāturpina maksāt par elektroapgādes infrastruktūras uzturēšanu. Tāpēc ne mazāk būtisks ir jautājums par to, "uz kā pleciem" tiks novirzīts šis maksājums to deviņu mēnešu laikā, kamēr kādam no sezonālā biznesa ir samazināta vai atslēgta jauda.

Vēl viens no iespējamiem EM risinājumiem ir saistīts ar OIK maksājumu izlīdzinājumu. Proti, ministrija plāno mainīt esošā jaudas maksājuma izlīdzinājumu no patlaban esošajiem diviem gadiem uz četriem gadiem, tādējādi mazinot OIK slogu. Šo piedāvājumu paredzēts tuvākajā laikā iesniegt izvērtēšanā SPRK.

EM izstrādātos risinājumus rēķinu mazināšanai plānots izskatīt darba sanāksmē EM piektdien, 23.februārī.

Komisijas sēdes laikā Ašeradens arī informēja, ka lauksaimnieki un citi sezonālie elektroenerģijas patērētāji ir viena no trīs EM fiksētajām grupām, kurās bijusi negatīva OIK reformas ietekme. Otrā grupa ir mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektrības patēriņu. Trešā grupa ir nulles pieslēgumi.

Mājsaimniecību ar lielu jaudu un zemu patēriņu problēma ir ļoti zemā tīkla noslodze un neefektīva jaudas izmantošana. Lai mazinātu rēķinus, iedzīvotāji ir aicināti samazināt jaudu līdz nepieciešamajam līmenim. Tāpat šiem iedzīvotājiem varētu būt iespēja gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tehniskās izmaksas.

Ašeradens norādīja, ka nulles pieslēgumi patlaban ir apmēram 2000 juridisko personu un vairāk nekā 100 000 privātpersonu. Tie lielākoties esot tādi objekti, kuros pieslēgumi ar augstu jaudu ir izveidoti vēsturiski - pamestas rūpnīcas, dārza mājas, laivu stacijas un garāžas. Šajā gadījumā EM aicina vērsties pēc iespējamiem risinājumiem individuāli "Sadales tīklā".

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

EM, "Sadales tīkls" un SPRK pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka ir gatavas kompromisiem un konstruktīvu risinājumu meklēšanai OIK reformas pilnveidošanai kontekstā ar radušos situāciju attiecībā uz janvārī pieaugušajiem elektroenerģijas rēķiniem.

Jau vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.