Eiropas Centrālajai banka (ECB) patlaban plašāk nekomentēs, kādēļ tās uzraudzītajā "ABLV Bank" ir radušās problēmas, informēja ECB Komunikācijas ģenerāldirektorātā.
ECB pārstāvji nevēlējās komentēt Latvijas Komercbanku asociācijas aicinājumu skaidrot situāciju. ECB arī nekomentē, vai tiks veiktas iekšējās pārbaudes un vai bankas pārstāvji ieradīsies Latvijā, lai sniegtu pilnu pārskatu par situāciju.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa otrdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka ECB būtu jāsniedz skaidrojums, kāpēc tās uzraudzītajā "ABLV Bank" ir izveidojusies attiecīgā situācija. Viņa norādīja, ka ECB tiešā atbildības kompetencē ir banku biznesa modeļu riski, tāpēc pēc iespējas ātrāk tai būtu skaidro, kā "ABLV Bank" varēja izveidoties esošā situācija.
"ECB būtu jānodod skaidrs vēstījums Latvijas sabiedrībai, kādas darbības tā ir veikusi un kā varēja tikt pieļauta šāda situācija," sacīja Liepiņa. Viņa aicināja ECB pārstāvjus tuvākajā laikā ierasties Latvijā un sniegt pilnu pārskatu, kādas uzraudzības darbības ir veiktas, kādas konsultācijas no ECB ir veiktas ar ASV partneriem, kādi riski, vērtējot biznesa modeli un darbību, nav ievērtēti, un kādā veidā pietiekami ātri nav saskatīta šādas situācijas tuvošanās.
Pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") paziņoja par iespējamām sankcijām pret "ABLV Bank", pagājušās nedēļas laikā no bankas izņemti 600 miljoni eiro.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ECB norādīja, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu "ABLV Bank" pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi "ABLV Bank" ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
"FinCEN" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.