Latvijas Sarkanajam Krustam (LSK) nav juridiskas atbildības par to, ka trūcīgie cilvēki pārdod bezmaksas pārtikas pakas, uzskata Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) prezidents Valdis Nagobads.
Viņš uzskata, ka pārtikas paku tirdzniecība ir sabiedrības morāles jautājums. "Es pilnībā noraidu pieņēmumus, ka sociālie dienesti nepietiekami izvērtē cilvēku ienākumus, piešķirot vistrūcīgākās personas statusu. Pārmetumi ir pilnīgi nevietā. Šie cilvēki tiešām ir trūcīgi, taču ne vienmēr viņiem ēdiens ir pirmajā vietā. Pieļauju, ka pārtikas pakas pārdod bezpajumtnieki, kuriem, visticamāk, nav praktiski iespējams pagatavot ēdienu no šiem produktiem. Šogad ir ļoti liela neapmierinātība ar pārtikas paku saturu. Trūcīgie cilvēki ir teikuši, ka pakās vajadzētu iekļaut gaļas konservus, eļļu vai sviestu, taču paku saturu veido no tiem produktiem, kas ir iepirkti ES valstu intervencē, un arī nākamgad Zemkopības ministrija plāno saglabāt līdzīgu izdalāmo pārtikas paku saturu," stāsta Nagobads.
Viņš stāsta, ka patlaban aptuveni pusē vietu, kur LSK pārstāvji izdala Eiropas Komisijas finansētās pārtikas pakas vistrūcīgākajiem cilvēkiem, pakas esot palikušas pāri, bet otrā pusē to pietrūkstot. LSK sadarbībā ar pašvaldībām organizē paku transportēšanu uz tām vietām, kur to pietrūcis.
Kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", bezmaksas pārtikas pakas kļuvušas par tirgošanās objektu. Paku saņēmēji tās par niecīgu samaksu pārdod Rīgas Centrāltirgus apkaimē.
Trūcīgo cilvēku skaits šogad ir krietni audzis - janvārī tādu ir bijis 103 093, februārī - 125 020, martā - 143 587, bet aprīlī - 154 046. Savukārt bezmaksas pārtikas paku ir divreiz mazāk - 77 000. Tomēr, kaut arī pusei paku nepietiek, daudziem saņēmējiem pakas patiesībā nemaz nav vajadzīgas. LSK brīvprātīgais Vladimirs Kirilovs apliecinājis, ka pēc pakām atnāk arī tādi, kuriem tās faktiski nav vajadzīgas.
Pie Centrāltirgus zina norādīt vismaz uz divām vietām, kur pakas no saņēmējiem iepērk lielā vairumā. Viena no tām - sabiedriskā tualete pie tirgus. Ja tualetē ienāk ar pārtikas paku rokās, tā vairs pat nav jāpiedāvā - kasiere bez vārdiem saprot, ka kāds atnesis paku pārdošanai. Pēc sarunas var spriest, ka uz šejieni ved labi iemīta taciņa no tuvējā paku izdales punkta Gaiziņa ielā. Otra norādītā vieta ir kiosks zemnieku tirgū.
Pakas pašlaik pērk par 50 santīmiem, bet kundze norāda, ka citur joprojām vēl iepērk par 80 santīmiem. Latu gan vairs nekur nedodot. Pakas reālā pašizmaksa ir daudzkārt lielāka - 3,5 lati. Īstais tirgošanas bums esot mēnešu pirmajās dienās, kad sāk dalīt kārtējā mēneša pakas. Pārējā laikā process pierimst.
Lauksaimnieku tirgū norāda, ka sieviete daļu no iegādātajām bezmaksas pakām izlieto, lai ar putru pabarotu palīgstrādniekus. Kasiere tualetē teicās, ka visas pakas pērkot vien savām vajadzībām. Tomēr tirgus apkaimē var dzirdēt stāstus, ka pārtikas pakas pēc tam ar jaunu uzcenojumu pārdod vēlreiz. Interesenti esot. Daži, piemēram, no trūcīgajiem domātās palīdzības vāra putras suņiem. Sanākot lēti un ilgākam laikam. Savukārt paku pārdevēji redzēti pa taisno steidzot uz kādu šņabja tirgošanas vietu.
Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītājas vietnieks Gints Melkins norādījis, ka viņu atbildība ir, lai izdales process notiek atbilstoši normatīviem: "Tā ir katra trūcīgā izvēle, kā rīkoties ar saņemto paku. Mūsu pienākums bija piegādāt pakas, izdalīt, mēs nevaram uzņemties atbildību par to, kā viņi rīkojas. Tā ir katra paša izvēle."
LSK, lai nodrošinātu milzīgo pieprasījumu pēc pārtikas pakām, pirms pusotra mēneša izdeva rīkojumu izsniegt mazāku skaitu paku uz ģimenēm. Tā gan divu, gan četru cilvēku ģimene dabūja divas pakas, bet, piemēram, septiņu cilvēku ģimene - tikai četras.