LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu vēlas 61 procents no Latvijas sabiedrības, turklāt trešdaļa to pieprasa darīt nekavējoties, bez jebkādiem ekspertu skaidrojumiem. Šo cilvēku skaits pusotra gada laikā ievērojami pieaudzis, kamēr mazumā gājuši tie, kas uzskata – dokumentus jāturpina slēpt. Sabiedrības noskaņojumu izpētījis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Par vairāk nekā piekto daļu, salīdzinot ar 2016. gadā veikto aptauju, palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka VDK dokumenti publiskojami nekavējoties. Šogad uz to uzstāj jau vairāk nekā trešdaļa sabiedrības, lai gan kopumā tā domā pat divas trešdaļas aptaujāto, ja pirmajiem pievieno arī tos, kas vēlas, lai «čekas maisi» tiktu izvētīti tikai kopā ar ekspertu sniegtajiem zinātniskajiem komentāriem. Pēc politologa Ivara Ījaba domām, aptauja liecina - sarucis to cilvēku skaits, kas grib uzzināt arī speciālistu viedokli, acīmredzot uzskatot, ka tas tikai velk garumā dokumentu publiskošanu.
Tieši rīdzinieki un vidzemnieki ir visbiežāk pauduši apņēmību paši tikt skaidrībā ar to, kas tiks publiskots. «Ir tāda nepacietības sajūta, ka beidzot taču 26 gadus pēc neatkarības atjaunošanas tam ir jāpieliek punkts,» tā iespējamos iemeslus šo rādītāju izmaiņām skaidro politologs, gan atzīstot, ka ieilgušo diskusiju dēļ audzis arī «dezorientēto skaits» - tie, kas lemšanu labāk atstāj citu ziņā, jo nesaprot, kā tad vajadzētu vai nevajadzētu rīkoties.
Vienlaikus atbalstu dokumentu noslēpšanai šogad pauž vien 13 procenti visu iedzīvotāju, kas ir par trešdaļu mazāk nekā 2016. gadā. Visvairāk patiesības atklāšanā ieinteresēti nevis gados vecāki, bet tieši jauni cilvēki - vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kad jau iegūta profesija, augstākā izglītība. Tikai astoņi procenti no viņiem ir par dokumentu slēpšanu. Šajā grupā divas trešdaļas prasa dokumentu publiskošanu, turklāt teju 40 procentu no visiem aptaujātajiem - nekavējoties. «Piramīda nav perfekta, tomēr ir zināma korelācija starp to, vai cilvēks ir vecāks - šajā aptaujāto daļā vairāk ir bijis to, kas nevēlas «maisu» atklāšanu. Apgalvojums, ka neizglītotie un neinteliģentie ir tie asinskārie, bet inteliģentie un saprātīgie noteikti nav par atklātību, ir pilnīgi aplams. Dati liecina par pretējo - jo cilvēks izglītotāks un strādā kvalificētu darbu, jo viņam ir augstāki ienākumi, jo vairāk viņš grib dokumentu publiskošanu,» sacīja I. Ījabs.
Ja vērtējot aptauju no skatpunkta, kādā valodā aptaujātais runā ģimenē, tad atšķirības ir ievērojamas. Latviešu vidū to, kas nevēlas neko atmaskot, ir 7,4 procenti, tikmēr krievvalodīgo vidū tādu ir teju trīsreiz vairāk - 22 procenti. Tas skaidrojams ar zināmu mentalitāti, attieksmi pret Padomju Savienību un komunistisko pārliecību, uzskata I. Ījabs, piebilstot, ka vismazāk VDK dokumentu nodošanu sabiedrības vērtējumam vēlas personas, kuras nav Latvijas pilsoņi (36 procenti vēlas, lai VDK materiālus slēpj).
Kopumā 90 procentu latviešu, kuriem ir noformulēts viedoklis šajā lietā, iestājas par publiskošanu. No cittautiešiem, kuriem ir konkrēts viedoklis, tādu ir 70 procentu.
VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītāja vietniece Kristīne Jarinovska pauda cerību, ka šie viedokļu pētījumi būs kā atbalsts turpināt darbu pie dokumentu izpētes un dokumentu atklāšana nekādas raganu medības neraisīs.