Šodien, 25.maijā, Vides ministrija iesniegusi Ministru prezidentam vēstuli par Vides, Satiksmes un Kultūras ministriju kopīgo viedokli par ūdensceļa Rīga - Hersona - Astrahaņa projekta tālāku virzību, kurā neatbalsta šī projekta tālāku virzību.
Vēstulē Vides ministrija norāda, ka attiecībā uz Satiksmes ministrijas (turpmāk - SM) izveidotās darba grupas gala ziņojumu un tajā izdarītajiem secinājumiem, izvērtējot AS "Enerģētika un ūdens transports" un A/S "Ūdens, enerģētikas un transporta sistēma Rīga - Hersona - Astrahaņā" priekšlikumus Daugavas upes baseina izmantošanā, Vides ministrija atbalsta SM lēmumu noraidīt priekšlikumu par Daugavas apsaimniekošanas priekšizpētes projekta iekļaušanu nākošajā finanšu plānošanas periodā.
Vides ministrija pilnībā pievienojas Latvijas Zinātņu akadēmijas pieņemtajai rezolūcijai un Vides aizsardzības kluba vēstulei, attiecībā uz jautājumiem, kas skar Latvijas vidi vai apdraud Latvijas uzņemto saistību izpildi dabas aizsardzības un ūdeņu vides aizsardzības jomās.
"No vides viedokļa Daugavas un Dņepras savienošana būtu dēvējama pat par noziedzīgu darbību. Vismaz attiecībā pret Daugavu, tās unikālo apkārtni un cilvēkiem, kas tur dzīvo. Man ar nožēlu jāatzīst, ka projekta īstenotāji ar vieglu roku plāno appludināt Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas un cilvēku mājas, ignorē iespējamo svešu ūdens augu, zivju un dzīvnieku invāziju mūsu ekosistēmās, kam būtu neprognozējamas sekas, kā arī ir gatavi piesārņot Daugavu būvniecības laikā un arī pēc tam jau ekspluatējot mūsu likteņupi, tādējādi apdraudot arī Rīgas dzeramā ūdens kvalitāti. Ar šiem aspektiem ir pilnīgi pietiekoši, lai es būtu kategoriski pret šīs absurdās ieceres īstenošanu dabā,"norāda Vides ministrs R.Vējonis.
Savukārt, attiecībā uz Latvijas Zinātņu akadēmijas aicinājumu atzīt Daugavu ar tās dabisko tecējumu par Latvijas nacionālo vērtību, Vides ministrija kopā ar Kultūras ministriju izvērtēs kādi pasākumi veicami, lai sagatavotu iesniegumu UNESCO par dabas parka "Daugavas loki" un aizsargājamo ainavu apvidu "Augšdaugava" iekļaušanu UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā.
Jau ziņots, ka SM nolēmusi neatbalstīt un nevirzīt izskatīšanai valdībā divu akciju sabiedrību piedāvātos priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu.
SM šādu lēmumu pieņēmusi, jo projekta realizācija negatīvi ietekmētu dzelzceļa pārvadājumus. Līdz ar to ir pielikts punkts Daugavas rakšanas idejai, SM noraidot pat priekšizpētes iespēju par valsts vai Eiropas Savienības fonda līdzekļiem.
Savukārt, Leta ziņo, ka biedrība "Jaunais Zīda ceļš" nolēmusi turpināt parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam.
Referenduma iniciators Valērijs Štamers skaidroja, ka SM lēmums par Daugavas kuģošanu nevar apturēt pilsoņu parakstīšanās procesu saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".
Viņš noliedz SM apgalvojumus, ka šāda kuģošanas ceļa izveide atstāšot negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas Latvijā pašlaik ir prioritāri. Štamers uzskata, ka projekta realizācija nodrošinās ievērojamu dzelzceļa transporta attīstību Latvijā, jo daudzkārt pieaugs kravu apgrozījums Daugavpils un Krustpils termināļos.