Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc "Norvik bankas" iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus.
Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins pirmdien žurnālistiem paziņoja, ka kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā.
Plašāku informāciju Grišins nesniedza.
"Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs ierakstā sociālajā vietnē "Facebook" pirmdien paudis pārliecību, ka noziedzīgās darbības, tostarp, naudas līdzekļu atmazgāšana, nav iespējama bez vairāku regulējošo institūciju augstu amatpersonu līdzdalības. "Mēs šīs amatpersonas un viņu profesionālās kompetences līmeni pazīstam visai labi, lai būtu pārliecināti par saviem vārdiem," rakstīja Guseļņikovs. Pie šādas pārliecības nonākts, ņemot vērā starptautisko darba pieredzi dažādās valstīs un Latvijā.
"Norvik banka" cerot, ka izmeklēšanai tiks pakļautas "ne tikai vienas amatpersonas (lai arī pašas augstākās) darbības un sakari, bet arī visās tās personas, kuras viņš atbalstīja un virzīja uz vadošiem amatiem".
"Tieši šo cilvēku darbības un bezdarbība radīja visiem redzamus milzīgus finansiālus zaudējumus un iedragāja reputāciju valsts banku sistēmai, ekonomikai un visiem Latvijas iedzīvotājiem," rakstīja Guseļņikovs.
"Norvik bankas" akcionārs arī pauž viedokli, ka, lai mākslīgi un necaurskatāmi regulators mazinātu naudas līdzekļu tranzīta apjomu caur valsti, neaiztiekot atsevišķas lojālas bankas, Latvijas banku sektoram nepieciešams kvalitatīvi paplašināties, vispirms samazinot savu klientu nerezidentu riska līmeni, taču saglabājot savu attīstības un konkurētspējas potenciālu finanšu pakalpojumu pasaules tirgū, kā arī budžetā iemaksāto nodokļu apjomu un darba vietas.
Jau ziņots, ka "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.
Tāpat ziņots, ka citā kriminālprocesā, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Lieta nav saistīta ar Latvijā darbojošām kredītiestādēm - ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik banku", pirmdien preses konferencē skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Straume norādīja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.
KNAB šo kriminālprocesu sāka15.februārī. Šajā lietā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja. Rimšēvičs ir iemaksājis 100 000 eiro drošības naudu un paredzēts, ka pirmdienas vakarā viņu atbrīvos no policijas izolatora.