ASV speciālisti tuvāko divu nedēļu laikā plāno ierasties Latvijā, lai skaidrotu "ABLV Bank" pārkāpumus, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš norādīja, ka šobrīd situācija Latvijas finanšu sektorā nav laba un tam ir vairāki aspekti. "Pirmā problēma, ir tā, ka ASV kolēģi ieradīsies nākamo divu nedēļu laikā un tad arī skaidros precīzi, kas ir šie pārkāpumi un kas būtu darāms tālāk. Otra daļa - "ABLV Bank" atrodas Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārraudzībā un šobrīd nav īsti skaidrs modelis, kā varētu šo krīzi vadīt, jo Latvijas Bankas prezidents [Ilmārs Rimšēvičs] nav atgriezies savā darbavietā. Ir jādomā, kurš strādās ar ECB un kādā veidā mēs rīkosimies," pauda Ašeradens.
Ministrs arī minēja, ka šobrīd valdībai nav nodoma bankā ieguldīt publiskos līdzekļus. "Vienīgais, ko šobrīd varu pateikt, tā ir sistēmiska banka un maz ticams, ka tas būs bez sekām. [..] Es aicinātu šobrīd gan nepārspīlēt situāciju un meklēt iespējamos risinājumus, lai stabilizētu bankas darbību," pauda Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka šodien plānotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses konference ir ļoti svarīga, jo Latvijas ir nonākusi visu pasaules starmešu gaismā. "Šobrīd mēs tiešām ar milzīgu uzmanību gaidām, kāds būs organizācijas situācijas vērtējums, lai arī mēs varētu sākt formulēt no valdības puses savu pozīciju, jo līdz šim mums ir pieejama informācija tikai no medijiem, bet šī situācija bieži vien ir pretrunīga," sacīja ministrs.
Tāpat ekonomikas ministrs piekrita iepriekš finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktajam, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča palikšana amatā vai vismaz viņa neatkāpšanās uz laiku ir būtisks reputācijas kaitējums Latvijas valstij.
"Mēs joprojām ceram uz Latvijas Bankas prezidenta paša rīcību, kas glābtu šo situāciju. Taču ir taisnība, ka likumdevējs ir iedevis Latvijas Bankas prezidentam praktiski neierobežotu mandātu uz viņa pilnvaru termiņa laiku - viņš ir atceļams tikai divos gadījumos: nāves gadījumā vai notiesājoša sprieduma gadījumā. Šeit likumdevējam rūpīgi jāvērtē situāciju - mēs runājam par ļoti augsta ranga amatpersonu, kas ir ne tikai Latvijas centrālās bankas prezidents, bet arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis - šis mandāts ir ļoti augsts. Es ceru, ka maksimāli ātrā laikā augsta līmeņa juristi liks galvas kopā un skatīsies kā šo situāciju risināt. Domāju, ka tehniski nav problēmu izveidot likumdošanas risinājumu, kas ļautu izveidot kādu atstādināšanas mehānismu, piemēram, līdzīgu kā ar Saeimas deputātu - Saeimas deputāts nezaudē mandātu, bet noteiktā kārtībā tiek apturētas viņa tiesības darboties kamēr tiek uzturētas apsūdzības. Parlamenta juristiem ir jādomā, kādā veidā to darīt, lai tas būtu samērīgi nepamatotu uzbrukumu gadījumā," sacīja Ašeradens.
Tāpat viņš pauda viedokli, ka amatpersonām nevajadzētu būt amatā ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Vēstīts arī, ka Rimšēviču sestdienas, 17.februāra, vakarā aizturēja KNAB. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā ECB uzraudzībā.