Šodien aprit deviņi gadi kopš pirmās tiesas sēdes šajā dažādiem rekordiem un antirekordiem bagātajā prāvā.
Viss t.s. Lemberga prāvas devītais gads pagāja nemitīgā cīņā par tiesībām uz aizstāvību, par tiesībām sniegt liecības, respektīvi, par tiesībām uz taisnīgu, objektīvu un neatkarīgu tiesu.
Vēl viens politisks aspekts
Visa gada garumā procesā acīm redzams bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones pirms diviem gadiem izdotā rīkojuma spēks, kura formālais iemesls bija - virzīt šo prāvu uz priekšu ātrāk. Šā augstās amatpersonas rīkojuma spēks izpaudās arī tā, ka tiesas sastāva priekšsēdētājs tiesnesis Boriss Geimans gandrīz neskaitāmas reizes pārtrauca Aivaru Lembergu liecību sniegšanas procesā.
Jāatgādina, ka D. Vilsoni 2013. gada beigās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā ar skandālu iecēla tobrīd no Nacionālās apvienības tikko izmestais, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ Vienotības premjera Valda Dombrovska labvēlību saglabājušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš šobrīd jau ir opozīcijā gan Nacionālajai apvienībai, gan Vienotībai, jo vada jau pavisam citu politisko spēku - Jutas Strīķes, Jura Juraša un dažu citu bijuso drošībnieku pārstāvēto Jauno konservatīvo partiju.
Desmitgades fanfaras
Desmitajā gadā t.s. Lemberga prāva iesoļoja ar jaunu tiesas procesa stadiju - pirms dažām dienām tika uzsāktas tiesu debates.
Vadošais prokurors Juris Juriss publiski ir paziņojis, ka prokuroru debašu runa ir sarakstīta uz 5000 lapām. Līdz ar to debates ilgšot mēnešiem. Bet, cik tieši mēnešus tās ilgs, J. Juriss presei neatklāja.
Savukārt Neatkarīgā novēroja koleģiālu prokuroru J. Jurisa un Ilgas Paegles sarunu tiesas zālē ar advokātu (bijušo prokuroru) Oskaru Rodi, kurā visi vienojās, ka dienā var nolasīt ne vairāk kā 50 lappušu. Bet, ja grib kaut kādu domu paspilgtināt ārpus uzrakstītā teksta, tad debates uzreiz ieilgšot.
No šā var secināt, ka prokurori savu pozīciju debatēs grib izklāstīt vismaz 100 dienu. No šā var secināt, ka debates ilgs 25 nedēļas, ņemot vērā, ka nozīmētas četras tiesas sēdes nedēļā. Bet vai no tā var secināt, ka prokurori savu debati pabeigs apmēram septembrī (tiesneši jūlijā ņem atvaļinājumu), t.i., tieši pirms Saeimas vēlēšanām? Teorētiski tā var spriedelēt.
Bet pēc prokuroriem debatēs uzstāsies cietušie (to ir četri), un vismaz skata pēc jau nu būtu jādod arī kāda iespēja kādu vārdu pateikt apsūdzēto advokātiem, pirms apgalvot, ka viņu teiktais «neattiecas uz lietu» un tas tiek teikts, «lai novilcinātu procesu».
Līdz ar to prognozēt, kad tiks pabeigta t.s. Lemberga prāva, pagaidām nav iespējams, un prokurora izteiktajai prognozei, ka process tiks pabeigts šā gada «rudenī», nav nekāda racionāla seguma. Tāpat kā nav nekāda racionāla pamata varas kuluāros pēdējā laikā ar lielu spēku uzvirmojušajām tenkām, ka process tiks pabeigts tieši pirms Saeimas vēlēšanām.
«Audi alteram partem»,
tulkojot no latīņu valodas, «uzklausi otro pusi» ir fundamentāls taisnīgas tiesas princips, kas paredz, ka neviena persona nevar tikt notiesāta, ja tai netiek nodrošinātas iespējas pilnvērtīgi atspēkot pret viņu izvirzītās apsūdzības.
Tomēr visu pagājušo tiesvedības gadu A. Lembergs liecību sniegšanas laikā faktiski neskaitāmas reizes (droši vien jau kāds varētu saskaitīt, tāpat kā A. Lemberga advokāti vēl pirms liecību sniegšanas bija saskaitījuši 580 cilvēktiesību pārkāpumus šā procesa 4,5 gados) tika pārtraukts, pārsvarā pēc prokuroru kategoriska pieprasījuma, jo viņš liecinot nepareizi. Par «nepareizu» liecināšanu viņš trīs reizes tika sodīts ar piespiedu naudu 380 eiro apmērā.
Tomēr «nepareizas» liecināšanas rezultātā prokurori bija spiesti grozīt apsūdzību (tiesvedības laikā tas notika otro reizi), vairākos aspektos padarot to vieglāku un izmetot no tās dažas smieklīgākās epizodes, kuru smieklīgums bija atklājies tieši liecināšanas gaitā. Tiesa nedeva pietiekamu laiku, lai iepazītos ar jauno apsūdzības versiju.
Kriminālprocesa likumā nav norādīti nekādi ierobežojumi, kā apsūdzētajam būtu jāsniedz savas liecības. Faktiski ir tikai viens ierobežojums - «tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu». A. Lembergs liecināja tikai un vienīgi par lietu, kurā izvirzīta apsūdzība.
Aicinot tiesu ievērot tiesības uz taisnīgu tiesu, A. Lembergs teica: «Neesmu savā liecībā pievērsies kādiem apsūdzībā un pierādīšanas priekšmetā neietilpstošiem apstākļiem, bet esmu liecinājis tikai un vienīgi par man izvirzītiem pārmetumiem, tādējādi manas tiesības liecināt tika ierobežotas pilnīgi nepamatoti un prettiesiski. Jāuzsver, ka apsūdzības apjomu noteica prokurori, līdz ar to apsūdzības apjoms nevar būt par pamatu manu procesuālo tiesību ierobežošanai tādā apjomā, kas ir pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.»
Pārsteidzoši jaunatklājumi!
Savukārt, uzsākot tiesu debates, prokurori spēja pārsteigt pat rūdītākos šā procesa vērotājus.
Prokurori sāka izklāstīt, ar ko tad ir pierādīts viņu pieņēmums, ka 1993. gadā A. Lembergs no SIA Puses «patiesajiem, reālajiem dalībniekiem» (vēl viens jauns termins!) - tobrīd bijušā prokurora Valentīna Kokaļa (atzīts par cietušo), kā arī no bijušā Ventspils rajona kompartijas 1. sekretāra, Ventspils naftas direktora Jāņa Blažēviča, bijušā Ventspils rajona kompartijas sekretāra, padomju saimniecības Užava direktora Ulda Pumpura un Kandavas sovhoztehnikuma direktora Mamerta Vaivada (šie trīs nezin kāpēc nav atzīti par cietušajiem) - esot izspiedis kapitāla daļas.
Izrādās, šis apsūdzībā rakstītais kapitāla daļu izspiešanas gadījums vispirms ir pierādīts ar Aivara Lemberga ieņemamajiem amatiem un pat viņa paša sastādīto CV. Prokurore I. Paegle vairākas stundas lasīja oficiālas izziņas par A. Lemberga amatiem, sākot no 1988. gada. Pierādījumu uzskaitījumu prokurore sāka šādi: «Pirmais, ar 1988. gada 5. decembra LPSR Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 8, šķērssvītra 1, par izpildkomitejas... apliecināta kopija (garu garais arhīva izziņu apstiprinošs ciparu, šķērssvītru, datumu un amatpersonu sarkasts), lēmums par izpildkomitejas priekšsēdētāja ievēlēšanu, ar kuru par izpildkomitejas priekšsēdētāju ievēlēts Aivars Lembergs.»
Bet šis dokuments liecinot, ka «Aivars Lembergs nebija naiva pašvaldības amatpersona, kura vispār neko nesaprot no uzņēmējdarbības». Tā, lūk.