Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde ziņo, ka pastiprinājusi pasta sūtījumu uzraudzību, jo arvien biežāk tajos tiek uzietas internetā pirktas narkotikas. Izrādās, narkotikas pa pastu ir arī Latvijas kontrabandas tendence, turklāt šajā biznesā tiek iesaistīti kriminālajai pasaulei nepiederoši cilvēki – tikai tālab, lai kāds izņemtu sūtījumu no pastkastes.
Pērn kaimiņvalstī pārtvertas vairāk nekā 700 narkotiku piegādes. Un arī pie mums šo gadījumu skaits mērāms simtos. Kā vēsta Valsts ieņēmumu dienests, kopumā muita un muitas policija pagājušajā gadā konfiscējusi vairāk nekā 725 kilogramus narkotisko un psihotropo vielu. Salīdzinājumā ar 2016. gadu pieaugums ir gandrīz trīs reizes. Jau šā gada pirmajās pāris nedēļās tika uzsākti trīs kriminālprocesi par narkotisko vielu (gamma-butirolaktona) kontrabandu. Kopā vairāk nekā desmit kilogramu. Šie sūtījumi uz Latviju ceļojuši ar kurjerpasta starpniecību. Visās trijās lietās ir arī aizdomās turamie. Pie vienas personas, mājās veicot kratīšanu, uzietas halucinogēnās sēnes un marihuāna.
Sava pastkaste jāsargā
Pa pastu parasti tiek sūtīti mazāki narkotiku daudzumi. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietnieks Raimonds Zukuls stāsta, ka galvenokārt tā ir marihuāna, hašišs un sintētiskās narkotikas. Izcelsmes valsts pamatā esot Nīderlande, kur attieksme pret narkotiku lietošanu ir daudz pielaidīgāka nekā pie mums. Tomēr statistikā par pērno gadu parādās arī kāda Latvijā neierasta viela - Catha edulis - Katas koka lapas, kam piemīt spēcīga psihotropā iedarbība. Vairāk nekā pustonnu šo narkotisko augu valsts produktu caur Rīgas lidostu Eiropā mēģināja iesūtīt Somālijas noziedznieki. Pavadzīmēs krava bija noformēta kā hennas lapas, taču Muitas laboratorijas eksperti konstatēja, ka matu krāsošanai tās pilnīgi noteikti nav paredzētas. Protams, bieži ar tādu vērienu noziedznieki neriskē. Varbūt šie nebija tie gudrākie. Mazai un kompaktai paciņai nokļūt līdz gala adresātam ir vienkāršāk nekā milzu kastei.
Tomēr arī šādā gadījumā kādam jāatver pastkastīte. Reizumis narkotiku paciņas tiekot nosūtītas uz narkotiku pasūtītājam pilnīgi nepiederošu adresi, un pastkastītes īpašnieks nemaz nezina, ka, viņam prom esot, kastīte tiek iztukšota. Taču biežāk pastkastīte tiek par nelielu samaksu sarunāta, vai arī cilvēkiem tiek maksāts par sūtījumu izņemšanu un nodošanu konkrētajai personai. Nesen kāds students tā paņemts ciet turpat pie pakomāta. Noziedznieki viņu bija noalgojuši regulārai sūtījumu izņemšanai par 300 eiro. Muitnieki brīdina nekad neļaut svešām personām lietot savu pasta adresi vai citu cilvēku uzdevumā pastā izņemt nezināma satura sūtījumus, jo šādi neapzinoties var sanākt uzņemties svešus noziegumus. Tāda ir narkotiku sūtījumu specifika.
Cigaretes paliek numur viens
Narkotiku kontrabanda ir sevišķi bīstams noziegums no sabiedrības veselības un drošības viedokļa. Taču apjomu ziņā problēma numur viens kā bija, tā paliek cigaretes. Šis kontrabandas veids pērn dubultojās. Muitas iestādes konfiscējušas 84,6 miljonus cigarešu. Smēķētājiem saprotamākā mērvienībā tie būtu vairāk nekā četri miljoni paciņu. Un šim daudzumam vēl būtu jāpieskaita robežsargu konfiscētais, jo kontrabandisti mēģina dabūt lētos smēķus arī pāri zaļajai robežai. Pēc skeneru uzstādīšanas ievest kontrabandu caur robežpunktiem kļuvis sarežģītāk.
Nodokļu un muitas policijas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Kalniņš rēķina, ka Latvijā ar kontrabandu nodarbojas kādi padsmit lieli grupējumi. To pielietotās metodes kļūst arvien izsmalcinātākas. Piemēram, GPS rādītāji pie upē ielaista cigarešu plosta, magnēti, lai nepieciešamajā punktā varētu nomest zemē dzelzceļa vagonam piestiprinātu kravu. VID atklātie kontrabandas gadījumi uzrāda arī visai radošu pieeju automašīnu pārbūvē. Cigaretes tiek slēptas pat iekšā riepās.
Jo esam ārējā robeža
Matemātika, kas darbina šo nelegālo cigarešu biznesu, ir vienkārša: Baltkrievijā cigaretes maksā zem viena eiro, pie mums ap trim, Vācijā virs pieciem, Lielbritānijā deviņi eiro, bet Norvēģijā pat 12 eiro. Būtiskā cenu atšķirība ir gana liels dzinulis, lai nikotīna atkarīgie katrā valstī gribētu tikt pie ievērojami lētākajiem ārzemju smēķiem. Un no Eiropas Savienības valstīm īpaši liels kontrabandas daudzums ir tieši Latvijā. Tāpēc, ka esam savienības ārējā robeža. Pērn veiktais kompānijas KPMG pētījums liecina, ka tie ir 22,6% no kopējā cigarešu patēriņa. Tātad vismaz katrs piektais smēķētājs lieto kontrabandistu pakalpojumus un nelegālus ražojumus.
Pa laikam kāds cigarešu šeptmanis arī iekrīt. VID ziņo, ka janvāra beigās prokuratūrai nodots kriminālprocess par 8,6 miljonu nelegālu cigarešu glabāšanu - lielā apmērā organizētā grupā kāda uzņēmuma telpās. Vienlaikus ar legālu tabakas izstrādājumu ražošanu savā akcīzes preču noliktavā tas veica pretlikumīgas darbības ar tabakas izstrādājumiem. Valstij nodarītais kaitējums - 700 tūkstoši eiro. Izmeklēšana šajā lietā turpinājusies kopš 2014. gada.
Muitas konfiscētā kontrabanda
Narkotiskās un psihotropās vielas
2016. gadā 263 438 grami
2017. gadā 725 660 gramu
Pērn izplatītākās: Catha edulis, GBL, marihuāna, MDPHP, MDMA
Cigaretes
2016. gadā 41,3 miljoni gab.
2017. gadā 84,6 miljoni gab.
Tabaka
2016. gadā 14 641 kilograms
2017. gadā 9802 kilogrami
Dati: Valsts ieņēmumu dienests