Pusei pacientu "zaļajā koridorā" apstiprina vēža diagnozi
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

No šā gada janvāra zaļā koridora sistēma, kas pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību ļauj ātri tikt uz izmeklējumiem un gadījumā, ja aizdomas par ļaundabīgu audzēju apstiprinājušās, iespējami ātri uzsākt ārstēšanu, attiecas uz pilnīgi visu lokalizāciju audzējiem. Turklāt no šā gada ir paplašināts ārstu loks, kuri var nosūtīt pacientu prioritārai vēža diagnostikai. Vai šīs izmaiņas uzlabos situāciju, to parādīs šis gads, jo, kā atzīst Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenā speciāliste asociētā profesore Iveta Kudaba, «diemžēl joprojām ir daudz pacientu, kuri līdz zaļajam koridoram nonāk jau ar ielaistu onkoloģisku slimību».

Līdz šim tā sauktais zaļais koridors bija pieejams aizdomu gadījumā par 11 biežāk sastopamajām vēža lokalizācijām (tās bija krūts, priekšdziedzera, ādas (izņemot melanomu), resnās un taisnās zarnas, bronhu un plaušu, kuņģa, nieres, urīnpūšļa, aizkuņģa dziedzera, dzemdes ķermeņa, olnīcas), taču no šā gada zaļais koridors attiecas uz visām vēža lokalizācijām. Par zaļo koridoru tiek saukta sistēma, kurai jānodrošina iespējami ātra pacienta ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu izmeklēšana un iespējami ātra ārstēšanas uzsākšana. Gan izmeklējumi, gan vēlāk - ja aizdomas par saslimšanu apstiprinājušās - ārstēšana jānodrošina desmit dienu laikā.

«Pateicoties zaļā koridora sistēmai, pacienti ar aizdomām par vēzi pašlaik tiek maksimāli ātri izmeklēti, un tas ir liels ieguvums,» saka ārste I. Kudaba, «īpaši svarīgi tas ir pacientiem, kuriem vēzis ir sākumstadijā. Jo ātrāk vēzis tiek atklāts un sākta ārstēšana, jo lielākas ir veiksmīga ārstēšanas rezultāta izredzes.» Diemžēl joprojām ir daudz pacientu, kuri līdz zaļajam koridoram nonāk jau ar ielaistu onkoloģisku slimību. «Šādos gadījumos arī zaļais koridors vairs visbiežāk nevar pacientu glābt,» saka ārste. Viņa uzskata, ka tas ir stāsts par sabiedrības zināšanām par onkoloģiskajām slimībām un atbildību par savu veselību. Lai onkoloģisko slimību varētu diagnosticēt, cilvēkam pašam jebkādu sūdzību gadījumā savlaicīgi jāvēršas pie ģimenes ārsta, jāveic regulāras veselības pārbaudes un valsts apmaksātie vēža skrīninga izmeklējumi. «Liela loma ir arī tam, cik ātri ģimenes ārsts noreaģē un, izmantojot zaļo koridoru, nosūta pacientu uz izmeklējumiem,» turpina I. Kudaba.

Pagājušajā gadā katru mēnesi, izmantojot zaļo koridoru, Rīgas Austrumu slimnīcā ar aizdomām par vēzi ieradās vidēji 315 pacientu, kopumā gada laikā šo pacientu skaits sasniedza 3791. Vairāk nekā pusei no šiem pacientiem pārbaudēs tika konstatēts vēzis. Šāgada janvārī, kad zaļais koridors kļuvis pieejams visiem pacientiem ar aizdomām par vēzi, pacientu skaits sasniedzis 431.

Onkologi novērtē arī to, ka pēc ilga pārtraukuma šogad valsts kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļauti četri jauni medikamenti vēža pacientiem: divi jaunās paaudzes medikamenti neiroendokrīno audzēju ārstēšanai, viens medikaments metastātiska krūts vēža ārstēšanai un viens - metastātiska prostatas vēža ārstēšanai.

UZZIŅAI

Kā darbojas zaļais koridors?

Pacients vēršas pie sava ģimenes ārsta.

Ģimenes ārsts izvērtē pacienta sūdzības un veselības stāvokli.

Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai (piemēram, mamogrāfijas, ultrasonogrāfijas). Izmeklējumi tiek veikti desmit darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā finansējuma (kvotas).

Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas: izsniedzot nosūtījumu, ģimenes ārsts tajā norāda noteiktu kodu un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem; pierakstoties, pacients informē par nosūtījumā norādīto kodu un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu.

Ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātu.

Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Konsultācijas tiek nodrošinātas desmit darbdienu laikā un ārpus kvotas

! No šā gada ir paplašināts ārstu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai.

Nosūtījumu var izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi (savas kompetences ietvaros) un ārsti-speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs:

Rīgas Austrumu slimnīcā, P. Stradiņa slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Piejūras slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

Avots: Veselības ministrija