Secina, ka Latvijā joprojām ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā

Latvijā joprojām ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, pavēstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

"Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumu nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā," pauda Kropa, piebilstot, ka Latvijas nodokļu politika nelutina ne darba ņēmējus, ne arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Tostarp Kropa atzīmēja, ka, cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, Latvijā ir palielināta minimālā alga - no 380 eiro līdz 430 eiro, mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% līdz 20%, 23% vai 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat palielināts atvieglojums par apgādājamo - no 175 eiro līdz 200 eiro, kā arī celta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme - no 10,5% līdz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% līdz 24,09% darba devējiem.

Vienlaikus nodokļu izmaiņas darbaspēka jomā veiktas arī Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinot ar Latviju, vērienīguma ziņā līdzīgas pārmaiņas skārušas Igaunijā strādājošos, kamēr Lietuvā tās bijušas mērenākas, piemēram, Lietuvā minimālā darba alga palielināta par 20 eiro (no 380 līdz 400 eiro), savukārt Igaunijā par 30 eiro - no 470 eiro līdz 500 eiro. Tomēr vērienīgākās izmaiņas Igaunijā saistītas ar būtisku neapliekamā minimuma pieaugumu - no 180 eiro līdz 500 eiro mēnesī, turklāt līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā tas tiek diferencēts pēc ienākumu līmeņa. Arī Lietuvā neapliekamais minimums audzis un tā maksimālais apmērs sasniedzis 380 eiro mēnesī (iepriekšējo 310 eiro vietā).

"Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir tieši nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis šajā jomā virzās uz priekšu straujākiem soļiem. Tā piemēram, Lietuvā maksimāli piemērojamais neapliekamais minimums ir teju divtik lielāks nekā Latvijā, kamēr Igaunijā - pat divarpus reizes lielāks. Tiesa, no šī gada Lietuvā strādājošajiem vairs netiek piemērots atvieglojums par apgādājamiem, kas pērn bija 200 eiro mēnesī par katru apgādībā esošo personu," sacīja Kropa.

Viņa arī piebilda, ka, atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstīs ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav mainītas, taču tās joprojām ir zemākas kā Latvijā - 15% Lietuvā un 20% Igaunijā.

Kropa atzīmēja, ka vienīgās priekšrocības Latvijas darba ņēmējiem attiecībā pret Lietuvā strādājošajiem parādās situācijā ar reģistrētiem apgādājamiem, taču tas ir daļēji mānīgs rezultāts, jo Lietuvā no 2018.gada atcelts atvieglojums par apgādājamiem, tā vietā radot atsevišķu pabalstu par katru bērnu.

"Šādā veidā Lietuvā principā tiek nodrošināts, ka ģimenes ar salīdzinoši zemiem ienākumiem saņem sev paredzētos atvieglojumus par apgādājamiem gadījumos, kad alga ir zemāka par visu atvieglojumu kopsummu, piemēram, Lietuvā pie algas 400 eiro un neapliekamā minimuma 380 eiro apmērā, atvieglojumu par apgādājamo 200 eiro apmērā nemaz nebija iespēja izmantot. Arī Latvijā no 1.marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē ir vismaz divi bērni vecumā līdz 20 gadiem, taču tā apmērs salīdzinājumā ar Lietuvu ir mazāks - par diviem bērniem 10 eiro, par trim bērniem - 66 eiro, kamēr Lietuvā par diviem bērniem tie ir 60 eiro un par trim bērniem - 90 eiro ik mēnesi," teica Kropa.

Viņa arī norādīja - lai gan minimālās darba algas pelnītāji Latvijā šogad piedzīvoja būtisku ienākumu pieaugumu - par 20% jeb 58 eiro mēnesī uz rokas, salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kuri saņem minimālo algu, Latvijā strādājošie mēneša beigās maciņos saņem vismazāk. Turklāt, neskatoties uz to, ka Lietuvā minimālā alga ir zemāka nekā Latvijā (400 eiro pretstatā 430 eiro), uz rokas Lietuvas darba ņēmēji saņem par 15 eiro vairāk nekā Latvijas - 361 eiro pretstatā 346 eiro. Šāda situācija izveidojusies augstāka ar nodokli neapliekamā minimuma un zemāka ienākumu nodokļa dēļ. Vislabākā situācija minimālās algas pelnītājiem ir Igaunijā, kur minimālā alga (500 eiro) ar ienākuma nodokli netiek aplikta, un pēc sociālo maksājumu veikšanas, strādājošie saņem 482 eiro, kas ir par 136 eiro vairāk nekā Latvijā.

Arī vidējus ienākumus (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnošu darba ņēmēju ienākumi pēc visu nodokļu nomaksas Igaunijā ir krietni augstāki nekā Latvijā un Lietuvā - Igaunijas pārsvars ar un bez apgādājamiem pārsniedz 100 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar krietni augstāku neapliekamo minimumu. Ar reģistrētiem diviem apgādājamiem, Lietuvas darba ņēmēji saņem zemākos ienākumus Baltijā, taču, ņemot vērā arī jaunizveidotos pabalstus un piemaksas par bērniem, gala bilance Latvijai un Lietuvai ir teju vienlīdzīga.

Tāpat arī augstāku ienākumu (1500 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem joprojām vispateicīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kas sola ik mēnesi par vairāk nekā 100 eiro lielākus ienākumus salīdzinājumā ar Latviju. Kaut arī visās trijās Baltijas valstīs ieviesta sistēma ar diferencētu neapliekamo minimumu, Igaunijā ir krietni augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties un līdz kuram tas tiek piemērots - Latvijā šie algu sliekšņi ir 440 līdz 1000 eiro, savukārt Igaunijā - 1200 līdz 2100 eiro.

Kropa atzīmēja, ka arī darba devējus Latvijas nodokļu politika nelutina, lai gan sākotnēji šāds iespaids varētu rasties - pie līdzvērtīgiem atalgojumu līmeņiem uz papīra viens darbinieks Latvijā darba devējam izmaksā mazāk kā Lietuvā un Igaunijā, bet gadījumā, kad salīdzina, cik darba devējam izmaksā darbinieks, kuram uz rokas tiek izmaksāta, piemēram, 500 eiro alga, visaugstākā cena maksājama Latvijas darba devējiem (kopējās izmaksas 831 eiro), kamēr Lietuvā šāds darbinieks izmaksā par 40 eiro mazāk (791 eiro), bet Igaunijā - par 137 eiro mazāk (694 eiro).