Kaut arī Krievija solījusi savu atbalstu par kara noziegumiem notiesātajam Latvijā dzīvojošajam Vasilijam Kononovam, pāris jauniešu organizāciju inspirētie un abpusēji saskaņotie protesta pasākumi nav guvuši lielu atbalstu. Pašlaik notiek mēģinājumi atrast veidu, kā apstrīdēt nepārsūdzamu lēmumu, kāds ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedums.
Pēc tam, kad ECT atzina, ka V. Kononova darbības 1944. gadā Mazo Batu sādžā vērtējamas kā kara noziegums, jaunieši no kustības Vienota Latvija piketēja pie Lielbritānijas vēstniecības Latvijā, lai šī valsts kā Nirnbergas tribunāla dibinātāja aicinātu nosodīt ECT lēmumu. Savukārt krievu radikālā jauniešu organizācija Naši vienlaikus protestēja Maskavā. Tika solīts, ka Krievijas valdošās partijas Vienotā Krievija jaunatnes organizācija Vienotās Krievijas jaunā gvarde piektdien Sanktpēterburgā pie Latvijas ģenerālkonsulāta plāno rīkot protesta akciju, lai atbalstītu V. Kononovu, bet vismaz pagājušās nedēļas nogalē tur viss bija mierīgi, Neatkarīgajai apliecināja Latvijas Ārlietu ministrijā.
Atgādinām, ka V. Kononovs vadīja grupu, kas 1944. gada 27. maijā uzbruka Mazo Batu sādžai Ludzas rajonā un pēc viņa pavēles tika nogalināti astoņi civiliedzīvotāji, viens – smagi ievainots.
Maskavas mērs Jurijs Lužkovs jau pavēstījis, ka turpmāk sarkanajam partizānam V. Kononovam sniegs atbalstu advokāta palīdzības veidā. Arī V. Kononova advokāts Mihails Joffe uzreiz pēc ECT lēmuma uzzināšanas pavēstīja, ka to pārsūdzēs, pamatojoties uz ECT reglamenta 80. pantu, kas nosaka, ka to iespējams izdarīt, ja nākuši klajā līdz tam nezināmi fakti. Latvijas Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Inga Reine par labvēlīgu iznākumu ir skeptiska: "Nedomāju, ka tas ir reāli. Saprotu viņu [advokātu] emocionāli, ka viņš dara visu klienta labā. No sprieduma motivācijas viedokļa faktiem [vairs] nav nozīmes. Neatkarīgi no tā, kurā pusē karotu Kononovs un būtu Mazo Batu iedzīvotāji, ikviena darbība, ko viņš veicis šo notikumu gaitā šajā dienā, ir uzskatāma par kara noziegumu – ar to spriedums ir unikāls." Arī Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis norādīja, ka par līdzīgiem kara noziegumiem padomju kara tribunāls sodīja uz vietas un pat nošāva.