"Latvijas kuģniecība" pārstāv Latviju
Ar tieši šodien pienākušajām beigām Latvijas kuģniecības (LK) akciju tirdzniecībai Rīgas fondu biržā beidzas nevis Latvijas ekonomika, bet gadu desmitiem koptas ilūzijas par Latvijas ekonomiku.
Šodien tiek izpildīts fondu biržas Nasdaq Riga valdes 31. janvāra lēmums apturēt tirdzniecību ar a/s Latvijas kuģniecība akcijām 7. februārī pēc tirdzniecības sesijas beigām. Visi neizpildītie akciju pirkšanas vai pārdošanas uzdevumi līdz ar to tiks dzēsti un visas akcijas atdotas LK akcionāram Vitol Netherlands B.V. (Vitol) par 71 eirocentu gabalā. Šonedēļ tiks nokārtotas vēl dažas juridiskās procedūras, pēc kurām Vitol 12. februārī iemaksās akciju daudzumam atbilstošo naudas kopsummu Nasdaq Centrālajā depozitārijā, kas tālāk parūpēsies par naudas sadalīšanu un nogādāšanu līdz akciju īpašnieku kontiem bankās, ja vien viņi šos kontus depozitārijam uzrādījuši. It kā dīvaini, bet tūkstošiem kādreiz LK un citu uzņēmumu akcijas par privatizācijas sertifkātiem pirkušie cilvēki to nav izdarījuši.
Ekrānšāviņš no avīzes
Ekrānšāviņš no avīzes
NO FINIŠA LĪNIJAS REDZAMAIS STARTS. Ieskats avīžu Neatkarīgā un Rīgas Balss 2002. gada jūnija beigu numuros, kur aprakstīti un skaidroti Latvijas kuģniecības pirmie soļi Rīgas Fondu biržā. Šo divu laikrakstu līdzāspastāvēšanas izbeigšanās pakļaujas kopējām Latvijas ekonomikas sarukuma tendencēm / Ekrānšāviņš no avīzes
Īpatsvara ziņā nelielais savus vērtspapīrus ekstrēmi ignorējošais cilvēku skaits labi ilustrē cilvēku caurmērā pieticīgās spējas apsaimniekot īpašumus vērtspapīru formātā. Ilūzijas par šādām spējām mudināja Latvijas Republiku apgādāties ar savu fondu biržu, lai, no vienas puses, Latvijas iedzīvotājiem būtu maksimāli ērti izvietot savus brīvos līdzekļus akcijās un, no otras puses, Latvijas uzņēmumi ar akciju pārdošanu biržā iegūtu naudu attīstībai, kuras rezultātā iegūtu akcionāri utt. - nauda šeit grieztos, visi kļūtu turīgi... Nekas no tā nesanāca. Tā bija briesmone globalizācija, kas sagrāva šo idilli. Jā, bet tā pati globalizācija arī piedāvāja glābiņu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, ieskaitot fondu biržu, kas vispār vēl pastāv tāpēc, ka sen vairs nav Rīgas Fondu birža, bet kaut kādu biržu tīklu loceklis Rīgā.
LK kopš savas izveidošanas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā kalpoja par piemēru, ka ir taču mums iespējami lieli un valūtu pelnīt spējīgi uzņēmumi. Pirmajā piegājienā vārds «mums» tika saprasts tā, ka LK pieder valstij, kas saņem un taisnīgi sadala LK peļņu. 1996. gadā sabiedrība noticēja, ka vēl labāk būtu pelnīt pašai pēc iepriekš minētās shēmas, ka jebkurš var pelnīt naudu, ieguldot akcijās valsts uzdāvinātos privatizācijas sertifikātus. Tomēr reāli LK līdz biržai nonāca sešos gados. Kad tas beidzot notika, Neatkarīgā savā redakcijas komentārā 2002. gada 27. jūnijā norādīja, ka «turpat sešus (!) gadus dažādie LK privatizācijas modeļi hipnotizēja šīs valsts politisko procesu kā žņaudzējčūska trusīti; un diezgan nepārprotami fiksējams, ka to dēļ kritušas vairākas valdības». To sešu gadu laikā panāktais kompromiss bija LK akciju sadalīšana starp daudziem maziem un vienu lielu akcionāru Ventspils nafta (VN) ar tobrīd jau acīm redzamu pamatojumu, ka Latvijas uzņēmumiem jāmetas kopā, lai sasniegtu starptautiskā mērogā konkurētspējīgu lielumu. Jā, ir Latvijas uzņēmumi maziņi, jo visa Latvija ir maza! Tanī brīdī gan mēs vēl īsti nesapratām, ka Latvijas uzņēmumu vietējā sapakošana būs tikai starpposms to nonākšanai globālo uzņēmumu sastāvā. Tā nebija šo uzņēmumu īpašnieku un vadītāju vaina, ka viņi uzņēmumus noturēt sev nespēja un tieši tāpēc mēdza krist panikā un rīkojās neadekvāti. Priekšspēle LK nonākšanai pie Vitol bija daudzu gadu garumā izstiepusies tiesāšanās starp LK īpašniekiem.
Aģentūras LETA arhīvā Vitol zīmols pirmo reizi minēts 2004. gada 9. janvārī kā norāde uz Vitol interesi par iespējām nopirkt VN mazākuma akciju paketi. Gadu gaitā šāds darījums notika un aizsāka VN akciju pilnīgu pārņemšanu Vitol īpašumā. Tagad process loģiski noslēdzas arī VN meitas uzņēmumā LK. Kā nepārspējami trāpīgi reiz izteicās abu uzņēmumu valžu priekšsēdētājs Roberts Kirkups, «sakopsim šo jucekli, pirms radīsim jaunu». Viņa solījums tagad ir piepildījies.