Šonedēļ Latvijas un Rīgas vārds pasaulē tiks skandēts ļoti bieži, jo no 28. maija līdz 1. jūnijam mūsu valsts galvaspilsētā notiks vērienīgs pasākums – NATO Parlamentārās asamblejas (PA) pavasara sesija. Tajā paredzēts izskatīt vairākus svarīgus jautājumus, kas saistīti gan ar militāro, gan nemilitāro drošību. Nekā neparasta nav faktā, ka PA, visticamāk, apspriedīs arī krīzes izraisītās sekas.
Runās par militāriem un ekonomiskiem jautājumiem
Ekspertu grupa bijušās ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vadībā norādījusi, ka tikai sešas no 26 NATO dalībvalstīm Eiropā pilda savas saistības, kas paredz finansējumu aizsardzībai divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā tie ir 1,3 procenti no IKP. "Droši vien virkne NATO dalībvalstu ies cauri tam, kam mēs – cietīs aizsardzības sistēma, budžets būs mazs. Mēs droši vien bijām pirmie, tāpēc varēsim dalīties pieredzē," atzīst Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. Tā ir Latvijas lokālā pieredze, bet PA plānots diskutēt arī NATO jaunās drošības stratēģijas koncepciju, īsi pirms asamblejas informē NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja, Saeimas deputāte Vaira Paegle (PS). Tieši Rīgā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens alianses dalībvalstu parlamentāriešiem ziņošot par paveikto koncepcijas izstrādē. Tajā apskatīti jauni globālie izaicinājumi, tostarp kiberdrošība, enerģētiskā drošība, terorisms, kā arī ekonomiskie jautājumi. Kā norādījis PA Latvijas delegācijas vadītājas vietnieks Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), viens no lielākajiem draudiem globālajai drošībai ir nabadzība, kas rada ievērojamu sociālo spriedzi daudzās pasaules valstīs, tostarp NATO pierobežu reģionos. Tāpēc nabadzības mazināšana ir pirmais un galvenais nemilitārais uzdevums, kas jāveic NATO dalībvalstīm. Tiks diskutēts par globālās recesijas veicināto drošības risku pieaugumu attīstības valstīs un starptautiskās finanšu krīzes ietekmi Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kā arī par citiem jautājumiem, piemēram, NATO un ES ciešāku sadarbību. NATO valstu parlamentārieši Rīgas sesijā spriedīs arī par iespēju atcelt pēc Krievijas un Gruzijas militārā konflikta noteiktās procedurālās sankcijas attiecībā uz Krievijas darbu asamblejā.
Afganistānas prezidents neieradīsies
Kaut arī solīts, ka PA plenārsēdē ar uzrunām uzstāsies vairākas augstas ārvalstu amatpersonas, viena no tām – Afganistānas Islāma Republikas prezidents Hamīds Karzajī – tomēr neieradīsies, jo 29. maijā viņš piedalīsies Lielajā sapulcē, kuras laikā sabiedrības pārstāvji spriedīs, kā veicināt miera nostiprināšanu Afganistānā. Uz Latviju atbraukšot Afganistānas aizsardzības ministrs. Tāpēc uz Afganistānu triju dienu vizītē aizvadītajā nedēļā devās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), kurš ar H. Karzajī pārrunāja Latvijas iespējas nākotnē kļūt par izdevīgu tranzīta valsti no Afganistānas uz Eiropu. Sarunas laikā abi valstsvīri apsprieda arī starptautiskās operācijas norisi Afganistānā un Latvijas ieguldījumu tajā. Kā zināms, NATO prioritāte ir misija Afganistānā, lai arī tiek solīts, ka nākamgad karavīru dalība šajā valstī tiks ievērojami samazināta.
Žirinovska faktors
Pirms NATO PA izvērtās disputs par Krievijas Valsts domes deputāta Vladimira Žirinovska iebraukšanu Latvijā. Kā zināms, viņš iekļauts to personu sarakstā, kurām mūsu valstī ierasties ir aizliegts. Ja arī sākotnēji tika pausta strikta nostāja, ka skandalozajam proputiniskajam politiķim, tēlaini runājot, Latvijas atslēga būs nolauzta, tagad pašmāju politiķu nostāja ir krietni pielaidīgāka. V. Žirinovskis varēs iebraukt Latvijā, lai piedalītos NATO PA pavasara sesijā Rīgā, jo, pat ja Latvija to neļautu, viņam ir visas tiesības šķērsot valsts robežu. Politiķis iekļauts Krievijas asociētajā delegācijā, un šis nav Krievijas un Latvijas divpusējs pasākums, kad, iespējams, varētu noteikt sankcijas.
***
NATO Parlamentārā asambleja
NATO PA ir 1955. gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. NATO PA ir kā tilts starp NATO un tās dalībvalstu likumdevējiem, kas palīdz uzturēt parlamentu un sabiedrības atbalstu alianses politikai.