Lielupe atkopjas pēc sprādziena
Lielupe pati sākusi sevi sargāt, apskatījis pavasarī saspridzināto upes krastu, vērtē Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs. Papostītais krasts atjaunojas, un vēja un ūdens rezultātā tas turpinās nolīdzināties, viņš prognozē.
A. Širovs uzskata, ka "situācija iet uz labo pusi" un vides sargu iejaukšanās nebūs nepieciešama. Lai mazinātu plūdus, šogad marta beigās Nacionālo bruņoto spēku karavīri sadarbībā ar citiem dienestiem Lielupes grīvā nedaudz aiz jūras līnijas sāka ledus spridzināšanu sēklī. To darīt lūdza Jūrmalas pašvaldība bailēs no iespējamas applūšanas. Vietējie iedzīvotāji Rīgā, Vakarbuļļos, pēc tam uzskatīja, ka upei nodarīts ievērojams postījums un krastus vajadzētu nostiprināt, lai pasargātu no iebrukšanas. Sprādziena rezultātā upe daļēji mainīja gultni, izgrauzdama robu krastā un veidodama Lielupei netipiski stāvas nogāzes, gandrīz kā stāvkrastus. A. Širovs komentē, ka pašlaik stāvās nogāzes ir daļēji nobrukušas un izveidojusies neliela pludmalīte, pa kuru var pat pārvietoties. Šobrīd viņš neiesaka to izmantot, bet prognozē, ka vasaras beigās, iespējams, pa to varēs aiziet no Vakarbuļļiem līdz Lielupes grīvai. Tā kā pašā krastā izveidojusies seklūdens zona jeb pludmalīte, viļņi vairs krastu negrauž.
Pēc sprādziena upē sakrita vairāk nekā desmit koku, bet patlaban koku gāšanās vairs netiek novērota. A. Širovs atzinīgi vērtē bīstamāko upes krastā palikušo koku nozāģēšanu, jo, krastam brūkot, tie augsnē izrautu lielus robus un tik un tā iekristu ūdenī. Upē sagāztie koki savu funkciju jau izpildījuši – mainījuši straumes ātrumu un nav ļāvuši tai izgrauzt lielāku robu. Tagad kokus varētu izcelt no ūdens un sazāģēt, lai skujas neturpinātu piesārņot ūdeni, viņš ierosina. Taču, tā kā visi šie postījumi notikuši dabas parka teritorijā un nosacīti uzskatāmi par dabiskiem procesiem, viss varot arī palikt, kā ir, uzskata Dabas pārvaldes speciālists.
Upe pēc ledus spridzināšanas ir kļuvusi platāka par apmēram pieciem līdz desmit metriem. A. Širovs pieļauj, ka ar laiku smiltis varētu sašaurināt Lielupes gultni. Šajā gadījumā, ja arī kāds ir cietis, tad tā būtu Rīgas dome, jo tās teritorijā esošā upes daļa kļuvusi platāka, samazinot krastos esošās zemes platību, taču zaudējums neesot būtisks.