Ždanoka neslēpj, ka grib, lai ir kā padomju laikos: Visi varēja gūt izglītību dzimtajā valodā

Saskaņā ar viņas novērojumiem, Eiropas Savienība vienkārši negrib uzņemties vairāk atbildības par tiem jautājumiem, kas visvairāk rūp cilvēkiem - par sociālajiem jautājumiem, pilsonību, izglītību un kultūru. "Tas viss iet uz valstu rēķina, un tamdēļ arī es nolēmu atgriezties Latvijā," pauda politiķe.

Viņa piebilda, ka agrāk EP situācija bija citāda - strādājot šajā institūcijā, varēja vairāk ietekmēt procesus minētajās jomās.

Kārtējo reizi runājot par Latvijā gaidāmo pāreju uz izglītību valsts valodā, Ždanoka atgādināja, ka padomju laikos "visiem bija iespēja iegūt izglītību visos līmeņos dzimtajā valodā". "To mēs arī gribam - izglītību dzimtajā valodā ar lieliskām prasmēm valsts valodā," skaidroja LKS līdere.

Viņa uzsvēra, ka pašreizējā situācijā visiem Latvijā dzīvojošajiem ir pietiekami liela motivācija zināt latviešu valodu, un ar to pietiek. "Nevajag speciāli mēģināt mācīt bērniem matemātiku, fiziku, bioloģiju un ķīmiju ne dzimtajā valodā, jo tas šos priekšmetus padara divreiz grūtākus," pauda Ždanoka.

Kā ziņots, Ždanoka nolēmusi nolikt EP deputātes mandātu un iesaistīties LKS Saeimas vēlēšanu kampaņā. Paredzēts, ka viņas vietu EP ieņems LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Pašai Ždanokai gan kandidēšana parlamenta vēlēšanās pagaidām ir liegta, jo likums paredz, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Ždanoka gan minēto likuma normu ir apstrīdējusi Satversmes tiesā, kura pēc viņas pieteikuma ir ierosinājusi lietu un 18.martā lems par tās izskatīšanas datumu.