Veselības ministra pērn algās tērejusi pusotru miljonu, bet piemaksās - teju 200 000 eiro

© F64

Pērn Veselības ministrija (VM) piemaksās, prēmijās un naudas balvās izmaksāja 199 910 eiro, liecina ministrijas pamatbudžeta izdevumu tāme 2017.gadam.

Samaksai par virsstundu darbu un darbu svētku dienās tika novirzīti 12 096 eiro, piemaksām par speciālo dienesta pakāpi un diplomātisko rangu - 4601 eiro, piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti - 81 437 eiro, piemaksām par papildu darbu - 96 776 eiro, bet prēmijās un naudas balvās tika izmaksāti 5000 eiro.

Mēnešalgās pērn tika tērēti 1 528 646 eiro, tostarp ministres un parlamentārā sekretāra algām - 35 628 eiro, valsts civildienesta ierēdņu mēnešalgām - 1 103 705 eiro, bet pārējo darbinieku mēnešalgām - 389 313 eiro.

Pērn pēdējā ceturksnī, laika posmā no oktobra līdz decembrim, piemaksas izmaksātas 66 no 129 darbiniekiem, savukārt 2018.gada janvārī 63 darbiniekiem noteikta piemaksa pie mēnešalgas, vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski mazāks mainīgajā daļā noteiktās piemaksas apjoms, kas lielākoties ir vidēji no 5% līdz 20%.

VM pārstāvis Oskars Šneiders norādīja, ka ministrijai ir vēsturiski viens no zemākajiem vidējiem atalgojumiem valsts pārvaldē, un tas īpaši negatīvi izpaužas lielajā darbinieku mainībā speciālistu un ekspertu amatos. 2016.gadā kadru mainība VM sasniedza 60%. Zemāks vidējais atalgojums par VM esot tikai Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas darbiniekiem.

Šneiders pavēstīja, ka likumā paredzētā maksimālā piemaksa ir 40% apmērā, tomēr Atlīdzības un personāla motivācijas sistēma VM noteikts piemaksas ierobežojums, proti, 30%.

VM ierēdņu un darbinieku atlīdzības mainīgā daļa jeb piemaksas apmērs tiek noteikts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Likums nosaka, ka piemaksas pienākas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem tiek aizvietota prombūtnē esoša amatpersona, pildīti vakanta amata pienākumi vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem tiek pildīti vēl citi pienākumi. Tāpat, lai nodrošinātu kompetentāko amatpersonu motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais