Trūcīgajiem izdalīto pārtiku izpārdod tālāk

Neraugoties uz krietni ierobežoto skaitu, Eiropas Komisijas (EK) gādātās bezmaksas pārtikas pakas kļuvušas par tirgošanās objektu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Paku saņēmēji tās par niecīgu samaksu pārdod Rīgas centrāltirgus apkaimē.

Trūcīgo cilvēku skaits šogad ir krietni audzis - janvārī tādu ir bijis 103 093, februārī - 125 020, martā - 143 587, bet aprīlī - 154 046. Savukārt bezmaksas pārtikas paku ir divreiz mazāk - 77 000. Tomēr neraugoties uz to, ka pusei paku nepietiek, daudziem saņēmējiem pakas patiesībā nemaz nav vajadzīgas. "Latvijas Sarkanā krusta" (LSK) brīvprātīgais Vladimirs Kirilovs apliecinājis, ka pēc pakām atnāk arī tādi, kuriem tās faktiski nav vajadzīgas.

Pie Centrāltirgus zina norādīt vismaz uz divām vietām, kur pakas no saņēmējiem iepērk lielā vairumā. Viena no tām - sabiedriskā tualete pie tirgus. Ja tualetē ienāk ar pārtikas paku rokās, tā vairs pat nav jāpiedāvā - kasiere bez vārdiem saprot, ka kāds atnesis paku pārdošanai. Pēc sarunas var spriest, ka uz šejieni ved labi iemīta taciņa no tuvējā paku izdales punkta Gaiziņa ielā. Otra norādītā vieta ir kiosks zemnieku tirgū.

Pakas šobrīd pērk par 50 santīmiem, bet kundze norāda, ka citur joprojām vēl iepērk par 80 santīmiem. Latu gan vairs nekur nedodot. Pakas reālā pašizmaksa ir daudzkārt lielāka - 3,5 lati. Īstais tirgošanas bums esot mēnešu pirmajās dienās, kad sāk dalīt kārtējā mēneša pakas. Pārējā laikā process pierimst.

Lauksaimnieku tirgū norāda, ka sieviete daļu no iegādātajām bezmaksas pakām izlieto, lai ar putru pabarotu palīgstrādniekus. Kasiere tualetē teicās, ka visas pakas pērkot vien savām vajadzībām. Tomēr tirgus apkaimē var dzirdēt stāstus, ka pārtikas pakas pēc tam ar jaunu uzcenojumu pārdod vēlreiz. Interesenti esot. Daži, piemēram, no trūcīgajiem domātās palīdzības vāra putras suņiem. Sanākot lēti un ilgākam laikam. Savukārt paku pārdevēji redzēti pa taisno steidzot uz kādu šņabja tirgošanas vietu.

Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītājas vietnieks Gints Melkins norādījis, ka viņu atbildība ir, lai izdales process notiek atbilstoši normatīviem: "Tā ir katra trūcīgā izvēle, kā rīkoties ar saņemto paku. Mūsu pienākums bija piegādāt pakas, izdalīt, mēs nevaram uzņemties atbildību par to, kā viņi rīkojas. Tā ir katra paša izvēle."

LSK, lai nodrošinātu milzīgo pieprasījumu pēc pārtikas pakām, pirms pusotra mēneša izdeva rīkojumu izsniegt mazāku skaitu paku uz ģimenēm. Tā gan divu, gan četru cilvēku ģimene dabūja divas pakas, bet, piemēram, septiņu cilvēku ģimene - tikai četras.

LSK prezidents Valdis Nagobads norādījis, ka individuāla pieeja, lai pakas saņemtu tie, kuriem tās patiešām ir nepieciešamas, īsti nav iespējama: "Visā sociālajā palīdzībā jūs atradīsiet cilvēkus, kuriem pašvaldības piešķir pabalstu un viņš aiziet un notrallina pabalstu, nopērk šņabi un cigaretes. Tas ir morāles jautājums un sociālā dienesta spējas motivēt cilvēku un viņa ģimeni, izmantot sniegto atbalstu."

Latvijā

Rīgas Pieminekļu aģentūra 25. septembrī Latgales parkā demontēja piemiņas zīmi – akmeni Maskavas dārza izveidei. Akmens uzstādīšana nebija saskaņota ne Rīgas būvvaldē, ne citā institūcijā, līdz ar to piemiņas zīme konkrētajā vietā uzstādīta un līdz šim atradās neatbilstoši normatīvajiem aktiem, informē Rīgas dome.

Svarīgākais