Turpmāk atteikumu pielaidei valsts noslēpumam varēs pārsūdzēt tiesā

© F64

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", kas cita starpā ļaus pielaides valsts noslēpumam atteikumu pārsūdzēt tiesā.

Valdība iepriekš bija izveidojusi darba grupu, kas pilnveidoja tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.

Noteikts, ka drošības iestādei trīs mēnešu laikā būs jāizlemj, vai personai izsniedzama pielaide valsts noslēpumam.

Likuma līdzšinējā redakcija paredz, ka, ja tiek lemts jautājums par speciālo atļauju izsniegšanu konkrētām personām, valsts drošības iestādes pārbauda šīs personas un sniedz atzinumu par atļaujas izsniegšanas iespēju. Nekādi pārbaudes termiņi likumā nav atrunāti vien minēts, ka personu pārbaudes kārtību un termiņus sagatavo Satversmes aizsardzības biroja direktors un apstiprina Ministru kabinets.

Tāpat noteikts, ka valsts drošības iestāde informē pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam. Reizē netiks atklāta tāda informācija, kas var kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, tajā skaitā informācija par slepenajiem palīgiem vai personām, kas konfidenciāli sniegušas palīdzību.

Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Tāpat persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem. Patlaban likumā šāda iespēja ir liegta.

Regulējumā precizēti gadījumi, kādos personai liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem, kā arī sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem.

Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu, lai definētu komersanta piemērotību industriālās drošības sertifikāta saņemšanai. Šis sertifikāts apliecina komersanta gatavību un spēju veikt darbu ar valsts noslēpuma objektu un nodrošināt tā aizsardzību. Industriālās drošības sertifikātu komersantam izsniedz Satversmes aizsardzības birojs. Komersantam jābūt reģistrētam Latvijā, dibinātam vismaz pirms gada.

Saskaņā ar likumu valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta valdības apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais