Ikdienas iepirkumos aizsardzībā jāaudzē ātrums

© F64

Valsts kontrole veikusi plašu lietderības revīziju aizsardzības resorā – Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības efektivitāte. Ģenerālais secinājums: ar tēriņu likumību armijā viss kārtībā, citas nozares var ņemt piemēru, taču nepieciešams pārskatīt birokrātiskās procedūras, kas šobrīd kavē iepirkumu tempu. Paradokss, ka vērienīgi daudzmiljonu iepirkumi, piemēram, bruņumašīnu un dažādu ieroču sistēmu iegāde, norit vienkāršāk un veiksmīgāk, nekā ikdienas vajadzību apmierināšanai sludināmie.

Kopumā Valsts kontrole sniegusi 21 ieteikumu, un Aizsardzības ministrija tos apņēmusies ieviest triju gadu laikā. Darbs jau sākts, jo atsevišķas rekomendācijas pārklājas ar iepriekšējās revīzijās jau konstatēto.

Pārkāpumi nav atrasti

Uzraugu interese par aizsardzības jomu ir likumsakarīga, jo pēc badināšanas daudzu gadu garumā nozarē pašlaik ieplūst ievērojami līdzekļi. Budžets audzis no 245 miljoniem eiro 2010. gadā līdz plānotajiem 576 miljoniem - šajā. To, ka Latvijai jāber ciet vienu miljardu eiro dziļa iztrūkuma bedre (salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju), Valsts kontrole neapšauba. Taču darīt to varot labāk. Tostarp, ņemot vērā, ka aizsardzības finansējums ir piesaistīts iekšzemes kopprodukta ikgadējām prognozēm, precīzāk, būtu šķirojamas prioritātes, lai līdzekļu samazinājuma gadījumā, kā tas notika 2017. gadā (mīnus 24 miljoni pret plānoto), uzreiz būtu skaidrs, kādas ieceres atliekamas, bet kādas neaizskaramas.

Valsts kontroles 2. revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa atgādina, ka ikvienai revīzijai jāatbild uz trim pamatjautājumiem: vai viss ir uzskaitīts, vai viss ir likumīgi, vai viss notiek gudri un efektīvi. Bažu, ka armijā kaut kas notiktu pavirši vai nelikumīgi, neesot.

Četri gadi līdz patronām

Visi tēriņi skrupulozi uzskaitīti, nekādu aizdomu par korupciju vai kādiem citiem noziegumiem. Taču netieši šis uzskaites pedantisms saistīts ar trešo jautājumu - par efektivitāti, uz kuru Valsts kontrole atbild ar nē. Iepirkumu sistēmai jābūt gudrākai, jo pašlaik arī vienkāršu apgādes jautājumu risināšanai tiek sarakstītas papīru ķīpas. Iepirkumu speciālisti nodrošinās pret jebkādiem pārmetumiem, nevēloties uzņemties personīgu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, un bieži ir gadījumi, kad iepirkumi pie niecīgākajiem sarežģījumiem tiek pārtraukti. Juridiski viss kārtībā, bet karavīri ilgstoši netiek pie nepieciešamajām lietām.

Pilno Valsts kontroles ziņojumu sedz slepenības grifs. Tādēļ konkrētus gadījumus revidenti nevar publiski iztirzāt. Vien ilustratīvi pieminēt atsevišķus piemērus. Rokas granātu detonatoru iegāde ilga sešus mēnešus, antenu iepirkums sakaru sistēmām - 11 mēnešu, karavīriem būtiska ekipējuma iepirkums 15 mēnešu, akumulatoru iepirkums sakaru ierīcēm - trīs gadi, bet prioritāri nepieciešamas munīcijas iegādei bija nepieciešami pat četri gadi.

Sākta sistēmas reforma

Armijas komandieri vienmēr ir sūkstījušies, ka militāro iepirkumu sistēma ir smagnēja un pārmēru birokrātiska. Valsts kontrole vērš uzmanību uz to, ka nav nekādu šķēršļu, lai to mainītu, jo aizsardzības nozarei likumdošanā ir nodrošinātas īpašas priekšrocības, lai pirktu no tiem, kam uzticas, un izvairītos no pārsūdzībām. Taču aplūkotajā periodā no 2014. gada tikai 5% no kopējā iepirkumu skaita veikti, izmantojot speciālo regulējumu. Pārējos 95% piemērots Publisko iepirkumu likums. 40% no visiem iepirkumiem nenotiek centralizēti. Problēma ir apstāklī, ka vienības lāgā neuzticas speciāli iepirkumu īstenošanai izveidotajam Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram (VAMOIC). Caur šo iestādi virzītie iepirkumi nereti noslīkst juristu jautājumu, precizējumu un komentāru jūrā. To, ka iepirkumu centrs pilnībā neizpilda savu sākotnējo uzdevumu, atslogot armiju no iepirkumu organizēšanas, apliecina arī cits skaitlis. 30% iepirkumu joprojām īsteno NBS Nodrošinājuma pavēlniecība. Rezumējot Valsts kontroles revīzijā secināto - armijai ir jātiek vaļā no nevajadzīgām birokrātiskām procedūrām. Un Aizsardzības ministrija apstiprina, ka ir ceļā uz šo mērķi. Jau 2017. gadā sākta nodrošinājuma sistēmas reforma. Tiek pilnveidoti plānošanas dokumenti, digitalizēta resursu pārvaldība un automatizēti apgādes procesi. Centrālās iepirkumu iestādes reorganizācija ļaušot mazināt administratīvo slogu NBS vienībās. VAMOIC pārņems atbildību par katras armijas mantas dzīves ciklu, sākot no tās tehniskās specifikācijas izstrādes līdz pat utilizācijai. Un visbeidzot - notiks arī iepirkumu centralizācija. Kopumā šie pasākumi mazinās birokrātisko slogu, kā arī ekonomēs naudu, darbu un iepirkumu veikšanai nepieciešamo laiku.



Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais