Par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā rosina sodīt bargāk

Ņemot vērā, ka korupcija ir cieši saistīta ar valsts amatpersonu prettiesisku iedzīvošanos un mantisko stāvokli, nozīmīgs ir jautājums par Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētās sankcijas, kas attiecas uz nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, palielināšanu, teikts premjerministrs Māra Kučinska (ZZS) vakar apstiprinātajā KNAB darbības stratēģijā 2018.-2019.gadam.

Šobrīd Krimināllikums par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, paredz brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Šis noziedzīgais nodarījums tiek klasificēts kā kriminālpārkāpums.

KNAB norāda, ka pašreizējais regulējums nepieļauj šī noziedzīga nodarījuma pierādīšanā izmantot speciālās izmeklēšanas darbības un sevišķajā veidā veicamajos operatīvās darbības pasākumos iegūtos pierādījumus, kas praksē būtiski apgrūtina šī noziedzīgā nodarījuma sastāva - jo īpaši subjektīvās puses - pierādīšanu.

Ņemot vērā, ka apzināti nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā nereti ir cēloniskā sakarībā ar biroja izmeklētajiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, KNAB uzskata, ka jārosina palielināt Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā sankcija, lai šo noziedzīgo darbību turpmāk varētu klasificēt kā mazāk smagu noziegumu. Atbilstoši Krimināllikumam mazāk smags noziegums tiek klasificēts kā nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem.

KNAB stratēģijā arī norāda, ka viens no uzdevumiem ir pievērst uzmanību finanšu izmeklēšanai, lai atklātu un konfiscētu noziedzīgi iegūtos līdzekļus kā Latvijā, tā arī ārvalstīs. Ņemot vērā, ka koruptīvām darbībām ir materiāls raksturs, pastiprināta vērība ir jāvelta mantisko jautājumu risinājumam kriminālprocesā, lai prettiesiski iegūtos līdzekļus atsavinātu un tādējādi mazinātu personu motivāciju iesaistīties koruptīvās darbībās.

KNAB praksē ir konstatējis problēmas noteikt precīzu kaitējumu, kas radies nepamatota sadārdzinājuma rezultātā negodprātīgās publisko iepirkumu procedūrās. Birojs no dažādām valsts un pašvaldības institūcijām ir saņēmis atbildi, ka negodīgos un iepriekš sarunātos iepirkumos kaitējums neesot saskatāms, jo "līgumā pielīgtais esot atbilstoši izpildīts".

Šāda attieksme, nepamatotu sadārdzinājumu neuzskatot par radīto kaitējumu, liecina par izpratnes trūkumu un nevērību pret valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izlietojumu, kā arī apgrūtina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu. KNAB ieskatā, ir nepieciešams strādāt pie konkrētas metodikas zaudējumu konstatēšanā un noteikšanā šādos gadījumos.

Tāpat KNAB uzskata, ka nepieciešams stiprināt vienotu un saskaņotu izpratni ar prokuratūru par nepieciešamo pierādīšanas standartu korupcijas lietās. Sadarbībā ar prokuratūru jātiecas uz sinerģiju, kam ir jāsekmē rezultāti korupcijas apkarošanā.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir būtiski veicināt komersantu izpratni par sekām, kas var iestāties gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskas personas labā, interesēs vai tās nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā. Šajā kontekstā būtiska ir pārrobežu sadarbība un izmeklēšanas darbā pieejamo starptautisko instrumentu izmantošana.

Biroja nozīmīgākie resursi turpmākajos gados tiks koncentrēti, lai izskaustu korupciju tiesu varas institūcijās, publiskajos iepirkumos, Eiropas Savienības finansētajos projektos, veselības nozarē, būvniecības nozarē, Latvijas lielākajās pašvaldībās.