Svinam ar vērienu! Simtgades projekti – cits par citu dārgāki

Lielākā dāvana Latvijas simtgadē būtu ietaupīt naudu, kas paredzēta simtgades pasākumiem – tāds secinājums rodas gribot negribot, kad tu, cilvēk, sāc pētīt, cik izmaksā atsevišķi pasākumi.

No 150 000 līdz pusmiljonam eiro

Gandrīz 150 000 eiro no simtgades līdzekļiem izmaksāja Latvijas 100. gadskārtas atklāšanas pasākums Gaismas raksti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (to varēja noskatīties četrās izrādēs un divos ģenerālmēģinājumos), 247 000 eiro (no Rīgas domes līdzekļiem) - vides objekts Goda vārti, kas novietoti Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, pretim Ministru kabineta ēkai, un tur atradīsies divus gadus, savukārt februārī lidostā Rīga oficiāli atklās Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kopdarbu - informatīvu stendu par Latviju, kura kopējās izmaksas (ieskaitot video sižetu veidošanu) trīs gadu laikā būs 437 500 eiro trīs gadu laikā. Nauda - no simtgades fonda.

Publicitātes foto

Noderēs arī turpmāk

Ekrānšāviņš no avīzes

Simtgades atklāšanas multimediālā izrāde Gaismas raksti tika ierakstīta un parādīta Latvijas Televīzijā. Kā vēsta raidījums Kultūršoks, translāciju noskatījies rekordmazs skatītāju skaits - nepilni 14 000. Uz dažām minūtēm Gaismas rakstu translācijai pieslēgušies vairāk nekā 103 000 skatītāju, no kuriem visu vai tikpat kā visu pārraidi noskatījās mazāk nekā 13 procenti. Multimediālās izrādes organizators - VSIA Latvijas koncerti, kā Neatkarīgā rakstīja, solīja, ka ieraksts tiks saglabāts un to kā nezūdošu vērtību varēs skatīt arī pēc 100 gadiem.

Goda vārti ir jau dārgāks projekts - 247 000 eiro. Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā Goda vārti turpmākos gadus vēstīs par Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas svarīgajiem notikumiem. Pēc diviem gadiem tos izjauks un sadalīs sastāvdaļās, un, piemēram, LED ekrāni, no kuriem sastāv vides objekta konstrukcija, tiks izdalīti Rīgas kultūras iestādēm. Ekrānu kalpošanas laiks esot 12 gadu, raidījumā Nekā personīga sacīja Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite. Jādomā, ka LED ekrāni, kas divus gadus būs atradušies zem klajas debess, kalpos vēl 10 gadus. Neatkarīgā novēroja, ka dažas dienas pēc šī virtuālā pieminekļa uzstādīšanas un atklāšanas pie tā rosījās remontētāji - Goda vārti bija izgājuši no ierindas.

Uzņēmēju pievilināšanai

Jau nākamnedēļ lidostā Rīga sāks darboties Latvijas valsts simtgadei veltīts informatīvs stends par Latviju. Oficiālā atklāšana ar ekonomikas ministra un kultūras ministra piedalīšanos plānota 27. februārī. Tad LIAA sola izsmeļošāk pastāstīt par šo projektu, bet, īsi raksturojot, ideja ir informēt, ka Latvijā ir labvēlīga uzņēmējdarbības vide un iepazīstināt ar šeit ražotajām precēm, tūrisma iespējām, sasniegumiem. Lidosta ir Latvijas seja, ko pirmo ierauga Latvijā ielidojošie cilvēki, tāpēc nolemts stendu uzstādīt tur. Un tur būšot arī vieta, kur varēs norunāt tikšanās.

Pagaidām citāts no Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapas: «(..) nozīmīga Ārlietu dienesta darba sastāvdaļa ir labvēlīgas biznesa vides radīšana sekmīgai starpvalstu sadarbībai. (..) Ar politiskā lobija palīdzību Ārlietu ministrija cenšas mazināt eksporta šķēršļus un veicināt ienākošo investīciju plūsmu. Vēstniecības strādā pie Latvijas kā biznesam pievilcīgas valsts tēla popularizēšanas, skaidro Latvijas ekonomiskās politikas jautājumus un veicina politisko un ekonomisko sadarbību.

Stenda noformējums, kas pašlaik skatāms vizualizācijā, atgādina Milānas EXPO izstādei 2015. gadā veidoto Latvijas paviljona noformējumu - ozolu. Nē, šis ir cits koncepts, saka LIAA pārstāve Vineta Vilistere.

Latvijas valsts simtgades birojā informē, ka nauda piešķirta uz trīs gadiem, papildus plānojot arī video stāstus un Latviju reprezentējošas reklāmas plaknes citviet lidostā.