Karstajā pavasara saulē iesilušais upju un ezeru ūdens vilina peldētājus, taču arī šis gads nav izņēmums – reģistrēts jau pirmais gadījums, kad peldētājs guvis smagas traumas, lecot ūdenī.
Pārgalvīgs bijis 28 gadus vecs vīrietis, kurš, pastaigājoties draugu kompānijā, nolēcis no divus metrus augstā Platones upes tilta Jelgavā. Tā rezultātā vīrietis guvis ļoti smagas traumas – jostas daļas bojājumus, skriemeļu un muguras smadzeņu traumu. Vīrietis ievietots slimnīcā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi, tuvojoties siltajam laikam un atsākoties peldēšanas sezonai, aicina nelēkt peldvietās no augstuma. Ik gadu šādā veidā traumas gūst gan pieaugušie, gan pusaudži. Nereti šāda pārdrošība noved pie ļoti smagām sekām, iegūtās traumas var būt dzīvībai bīstamas vai radīt invaliditāti.
Vēl viena ar vasaru saistīta lieta, uz ko uzmanību vērš mediķi, – saules un karstuma dūrieni. Ātrie šogad snieguši palīdzību jau vairākiem karstuma upuriem. Pļaviņās kādai 17 gadu vecai meitenei mediķi konstatēja karstuma dūrienu, bet Aglonā palīdzība sniegta astoņus gadus vecam zēnam, kuram arī bija konstatēts karstuma dūriens. Šonedēļ tikai ceturtdien vien reģistrēti pat septiņi ātro izsaukumi, kas saistīti ar saules un karstuma sekām. No karstuma dūriena ceturtdien cieta divus un piecus gadus veci rīdzinieki, kuri ilgu laiku bija uzturējušies saulē; palīdzība sniegta arī 21 un 32 gadus vecām sievietēm Rīgā un trim jaunietēm Saldū – visas guvušas karstuma dūrienu.
NMP dienesta mediķi atgādina, ka, uzturoties saulē, ieteicams likt cepuri vai kādu citu galvassegu, lai tādējādi pasargātu sevi no saules dūriena. Pieaugušajiem īpaša vērība jāpievērš arī zīdaiņiem ratiņos, jo, atrodoties ilgstoši saulē, mazulis tajos var pārkarst. Tāpat arī nedrīkst atstāt bērnus bez pieskatīšanas automašīnā ar aizvērtiem logiem, jo tas rada lielu risku, ka mazulis būs pakļauts karstuma dūrienam. "Arī jauni un veseli cilvēki nav pasargāti no saules un karstuma ietekmes. Karstuma dūriena rezultātā cilvēka organisms nespēj regulēt savu temperatūru. Ķermeņa temperatūra strauji ceļas, svīšana ir traucēta, un organisms nespēj atdzist," skaidro NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša. Par karstuma dūrienu var liecināt dažādi simptomi: galvassāpes, reibonis, pēkšņi paaugstināta ķermeņa temperatūra, miegainība, slikta dūša. Dažkārt var būt arī vemšana, samaņas zudums vai krampji. Šādos gadījumos nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
***
IETEIKUMI UZ ŪDENS
• Mediķi aicina būt uzmanīgiem, dodoties peldēties.
• Neiet dziļi ūdenī. Svarīgi, lai ar kājām varētu aizsniegt zemi.
• Nedrīkst iet ūdenī sakarsis (īpaši šobrīd, kad ūdens ir auksts) – tas var veicināt krampju rašanos.
• Ja kāju vai kājas sarāvuši krampji, jāmēģina saukt palīgā vai izpeldēt ar roku palīdzību. Ja iespējams, vislabāk kājas pielikt pie zemes.
• Nelēkt uz galvas ūdenī pat zināmā vietā, jo tādā straume var būt atnesusi kādu koku vai kādu citu priekšmetu. Lēkšana ūdenī no augstuma var apdraudēt veselību un arī dzīvību.
• Peldēt ieteicams tikai drošās peldvietās.
• Nepeldēties nezināmās vietās, jo var būt atvari, kas var paņemt cilvēka dzīvību.
• Pieaugušiem vērīgi jāseko bērnu atpūtai pie upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm. Īpaši jāuzmana mazi bērni, jo pat neliels ūdens daudzums (piemēram, piemājas piepūšamais baseiniņš) var apdraudēt viņu veselību.
Avots: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests