''Viedoklizācija'' vai ''pežģīnes''? Izvēlēts aizvadītā gada vārds un nevārds

© Ilustratīvs attēls

Par 2017.gada vārdu izvēlēts "straumēt/straumēšana", šodien paziņoja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) un Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) pārstāvji.

Literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane skaidroja, ka šajā kategorijā tika meklēti visam gadam raksturīgi vārdi, kas būtu arī veiksmīgi ieviešami.

Par titulu "gada vārds" cīnījās "straumēt/straumēšana", "viedoklizācija" (varmācīga viedokļa uzspiešana), "viltusziņa", "uzpirktenis" (saistībā ar korupcijas skandāliem, iespējams, vārda "korumpants" aizvietotājs), "kopstrāde", "pežģīnes" (aizraušanās ar "gultas" stāstiem).

Kolmane skaidroja, ka pats vārds "straumēt/straumēšana" jau bija atzīts šī gadsimta sākumā, bet straumēšana kā tehnoloģija pagājušajā gadā sāka gājusi milzīgiem soļiem, piemēram, mūzikas industrijas biznesā izkonkurējot citus datu pārneses veidus.

Par gada nevārdu atzīts "transporti", paziņoja publicists Egils Zirnis. No sarunvalodas to, visticamāk, neizdosies izskaust, bet citos tekstos to nevajadzētu lietot, aicināja Zirnis.

Šajā kategorijā tika izvirzīti arī tādi vārdi kā "dekrēts", "pilna laika mamma", "salīdzinoši" un "uzmetiens".

Par gada spārnoto teicienu eksperti izvēlējušies veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) teiciens "Vislabāk ir dzemdēt Latvijā!".

Pērnā gada augstāk vērtēto spārnoto teicienu vidū tika iekļauti arī "Džipu sociāldemokrātija", "Prokuratūra ir advokatūras filiāle" (Saeimas deputāts Andrejs Judins (Par!/V), "Iznākšana no maisa", "Vidēji mēs visi ēdam kāpostu tīteņus" (Saeimas deputāts Arvīds Platpers).

Valodniece Vineta Poriņa skaidroja, ka šogad gada spārnotajiem teicieniem raksturīgs tas, ka tas bija vai nu kāda politiķa teiktais, vai arī teiciens bija par kādu parādību politikā.

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) vadītājs Guntis Gailītis sacīja, ka katram latvietim kabatā jānēsā blociņš, kurā fiksēt dažādās vārdu spēles latviešu valodā.

RLB gada savārstījuma titulam izvirzīja divus teicienus. Viens no tiem ir: "arvien vairāk cilvēku spēcīgā vēja dēļ pārtraukta elektroapgāde". Gailītis sacīja, ka šajā savārstījumā "Var tik daudz fantazēt, kas ar šo domāts". Otrs savārstījums šajā kategorijā no RLB izvirzīts: "Vidēji 1000 jaundzimušo katru gadu nereģistrē tēvu".

Savārstījumu kategorija pamatā domāta sintakses problēmu aktualizēšanai, taču, kā novēroja eksperti, kategorijā atklājas arī dziļākas problēmas - valodas kultūra un domāšana.

Žūrijas komisijā gada savārstījumu lokā iekļāva "Paciente nesadarbojas ar speciālistiem, tāpēc nesaņem vai saņem nepilnīgu ārstēšanu", "Amatpersona pievienojas sev agrāk sniegtajai argumentācijai", "Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi", "Vējonis šai Saeimai vēlreiz nelūgs nepiešķirt nepilsoņa statusu bērniem", "Oglekļa mazietilpīga attīstība".

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais