Pērn sabiedrības informēšana par e-veselību izmaksāja ap 100 000 eiro

Pērn kopējās e-veselības interaktīvās kartes izveides, informatīvo materiālu izveides un izvietošanas izmaksas bija apmēram 100 000 eiro, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Agnese Jasenoviča.

Pēc viņas paustā, 2017.gadā sabiedrības informēšanai par e-veselību tika īstenotas divas informatīvās kampaņas, kurās tika nodrošināta reklāmas izvietošana medijos. Kampaņu mērķis bija informēt iedzīvotājus par e-veselības sistēmas izmantošanas iespējām un ieguvumiem. Kampaņu laikā Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās nodrošināta e-veselības vides reklāmas izvietošana, tāpat nodrošināta reklāmas pārraidīšana televīzijā, sociālajos tīklos, televīzijas interneta platformās un citur.

Vienlaikus kampaņu laikā izstrādāti un izplatīti arī informatīvi video iedzīvotājiem un mācību video par e-veselības lietošanu veselības nozares profesionāļiem, kā arī izgatavoti drukāti informatīvie materiāli, tostarp bukleti, plakāti, vizītkartes, uzlīmes "šeit lieto e-veselību" un citi. Drukātie materiāli tika izsniegti ģimenes ārstu praksēm, ārstniecības iestādēm un aptiekām izsniegšanai pacientiem un izvietošanai telpās, kurās uzturas apmeklētāji. Tāpat tika izvietoti e-veselības baneri un interaktīvā karte, kurā atspoguļotas tās ārstniecības iestādes un aptiekas, kas noslēgušas e-veselības līgumu.

Jasenoviča pavēstīja, ka šī gada pavasarī plānots īstenot atkārtotu e-veselības informatīvo kampaņu, jo iedzīvotāju un profesionāļu informēšana par e-veselības sniegtajām iespējām esot būtiska.

Turklāt NVD uzskata, ka iedzīvotāju un nozares profesionāļu informēšana būtiska ne tikai kampaņu laikā, bet arī ikdienā, tādējādi papildus informatīvajām kampaņām ikdienā tiek nodrošināta intensīva sabiedrības informēšana sadarbībā ar ārstniecības iestādēm, aptiekām, pašvaldībām un citām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kā arī ar sociālo mediju starpniecību un sniedzot informāciju medijiem.

Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.