Vilina riskēt un nopelnīt Ziemeļkiprā

SEKOJAM TIRGUM! Pacentīsimies izmantot attēla kreisajā pusē redzamā Neatkarīgās pielikuma Īpašums & City24.lv. 2007. gada vasaras numura liecības par Turcijā un tieši tāpat Latvijā augošos nekustamo īpašumu tirgu, lai tiktu skaidrībā par piedāvājumiem no Ziemeļkipras, kas līdz mums nonākuši labajā pusē redzamā attēla veidā © Arnis Kluinis

Rīdzinieki Ļevs Kliots un Anatolijs Goffs cenšas atpelnīt Ziemeļkiprā nopirktos mājoklīšus ar tādu pašu pirkumu ieteikšanu citiem.

Četrpadsmit gadi nav ne nospiedoši liels, ne arī nepamanāms laika periods par viena cilvēka mūžā. Tik daudz gadu tagad pagājuši, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas kalpoja par starta šāvienu nekustamo īpašumu burbuļa pūšanai. Tagad vērts meklēt rokā Ļ. Kliotu un A. Goffu kaut vai tāpēc, lai atgrieztos tajā laimīgā laikā, kad zāle bija zaļāka un cilvēki gan stāstīja, gan ticēja, ka nekustamo īpašumu cenas tikai un vienīgi augs un augs. Galvenais tādā gadījumā ir paspēt nopirkt pirmo mājoklīti, ko pārdot dārgāk, lai nopirktu divus, kurus pārdot dārgāk, lai nopirktu četrus utt. Lai nenokavētu iekāpšanu peļņas vilcienā, vajag pirkt ne gatavu mājokli, bet tiesības pārdot mājokli tad, kad tas tiks uzcelts. Tas viss ir pavisam nopietni, jo dzīvo cilvēki, kas Latvijā tieši tā miljonus nopelnīja, lai gan parasti no naudas vilcieniņa savlaicīgi izlekt nespēja un kopā ar to iegāzās krīzes atvarā. Tad kāda tam morāle - ka tā darīt vajag, ja mēs tagad esam kļuvuši gudri, kā savlaicīgi iziet no tirgus, vai ka tā darīt nevajag, jo tirgus nevienu tāpat vien vaļā nelaidīs?

Nekustamo īpašumu tirgus uzplaukuma laikā arī Neatkarīgā tur līdzdarbojās ar divreiz mēnesī izdotu pielikumu Īpašums & City24.lv. Šā izdevuma 20107. gada 13. - 25. augusta numura publikācija Mājokļu piedāvājums Turcijā par 700 - 1000 eiro kvadrātmetrā: “Tātad 45 - 50 kvadrātmetrus liels, pilnībā apdarināts un ar sadzīves tehniku apgādāts dzīvoklis jauna daudzdzīvokļu kompleksā, sākot no 30 000 eiro.” Un tas viss vietā ar 300 sulainām dienām gadā un ar skatu uz jūru! Tieši šādi skaitļi izrādās desmit gadu laikā izrādās pārmigrējuši no Turcijas kontinentālās daļas uz tās aizsardzībā esošo Ziemeļkipras Turku republiku. Saule tur noteikti garantēta, bet kā ar iztikas līdzekļiem? Arī šajā gadījumā atbilde skanēja tieši tā, kā rakstīts Neatkarīgās pielikumā pirms vairāk nekā 10 gadiem: “Liela daļa ieceļotāju atrod iespējas pelnīt, sniedzot sabiedriskās ēdināšanas, medicīniskos u.c. pakalpojumus turpat, kur veidojas kārtējā ieceļotāju kopiena.”

Turcijas nekustamo īpašumu piedāvātāji Tolgs Ciraks un Elena Valtera toreiz sēdēja zem izkārtnes Your Home im Turkey, par kādu ne Latvijā, ne interneta plašumos vairs nav ne ziņas, ne miņas. Tagadējie piedāvājumi pirkt līdzīgus mājoklīšus Turcijā vismaz interneta versijā par divreiz augstākām cenām, bet tā nav garantija, ka ienesīgi bijuši visi pirkumi, kādus Latvijas iedzīvotāji Turcijā izdarīja. Tieši šajās dienās piepildās pirms desmit gadiem izteiktais Neatkarīgās brīdinājums, ka “Turcijā ir saskatāms arī demogrāfiskais un militārais strupceļš valsts attiecībās ar tās kurdu kopienu”. Tātad - šonedēļ attiecības pārgāja atklāta kara fāzē.

Protams, ka Turcija ir liela un Kipra no tās atdalīta juridiski un ar jūru, bet galvenais, ka pasaule mainījusies, pierodot pie terora aktiem jebkur un plaša mēroga militārajām operācijās drīz vienā, drīz otrā Tuvo Austrumu nostūrī. Kur tieši virsū nešauj, tur jau skaitās labi.

Cik tieši labi ir Ziemeļkiprā, par mēs tikšot informētu mēneša laikā no pirmavotiem. Proti, uz Latviju pošoties tās celtniecības firmas īpašnieki un juristi, kuru intereses Ļ. Kliots un A. Goffs šeit pārstāv. Jēga uzklausīt Kipras turku daļas uzņēmējus būs tikai tiem, kuri tiešām ir gatavi savus ieguldījumu veikt ļoti ātri pārliecībā, ka vēl ir dabūjamas vietas nekustamo īpašumu izplatīšanas piramīdas augšdaļā. Šiem cilvēkiem tagad dots mazliet laika izdomātu āķīgus jautājumus, ar kādiem sagaidīt viesus no Kipras, lai varētu pienācīgi novērtēt viņu atvestos piedāvājumus.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais