Ārlietu ministrs: Latvija nevēlas ES armiju
Latvija nevēlas redzēt Eiropas Savienības (ES) armiju, bet dalībvalstu sadarbības virziens aizsardzībā ir pareizs, šodien ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), komentējot parlamentāriešu izteiktos redzējumus.
"Mēs esam vairākas reizes teikuši, ka nevēlamies redzēt Eiropas Savienības armiju, (..) bet tas ceļš, kas ir uzņemts aizsardzības sadarbības jomā, manuprāt, ir ļoti pareizs, precīzs un mēs to atbalstām. Sevišķi tāpēc, ka Eiropas Savienība un NATO šobrīd aizsardzības un hibrīdapdraudējuma jautājumos sadarbojas daudz aktīvāk nekā jebkad," pauda Rinkēvičs.
Tāpat ārlietu ministrs akcentēja, ka Latvija vienmēr ir teikusi, ka ES redz kā spēcīgu nacionālu valstu savienību, nevis kā federāciju.
Komentējot deputāta Sergeja Potapkina (S) akcentēto nepieciešamību sadarboties ar Ķīnu, Rinkēvičs norādīja, ka neredz pretrunas starp sadarbību ar Ķīnu un stratēģisko partnerību ar ASV. Viņš norādīja, ka šajā jautājumā ģeoekonomikas līmenī nav saskatāmās problēmas.
Iepriekš šodienas debatēs Potapkins bija vaicājis, vai vēlamies saglabāt stratēģiskas attiecības ar Ķīnu, Kazahstānu un Centrālāzijas valstīm gadījumā, ja aizokeāna partneri nonāks ar šīm valstīm konfliktā. "Vai mēs iestāsimies par dialogu ar lielo kaimiņu austrumos vai turpināsim tālāku tā izolāciju?" sacīja Potapkins.
Tāpat opozīcijas deputāts uzstāšanās reizē bija norādījis, ka Latvijai ir nepieciešama atklāta diskusija un skaidra izpratne visos līmeņos par to, kādas būs tās prioritātes - vai esam gatavi atbalstīt Eiropas federalizāciju, atbalstīt Eiropas armijas veidošanu, aizstāvēt Eiropas vienotas sociālās politikas ieviešanu un atbalstīt nodokļu sistēmas harmonizāciju.
Partijas "Saskaņa" frakcijas deputāts uzsvēra, ka cerēt uz pašreizējās pasaules sistēmas saglabāšanu tikai tāpēc, ka mums tā ir ērtāk, necenšoties ielūkoties nākotnē, atsakoties no aktīvas rīcības un tikai reaģējot uz pārmaiņām, tādējādi neveidojot savu politiku, nozīmē būt tuvredzīgiem. "Mēs nevaram diktēt darba kārtību pasaulē, bet mēs varam to veidot paši savā valstī saskaņā ar savu ģeogrāfisko stāvokli un savām interesēm," pauda opozīcijas politiķis.
Potapkins arī izteica nožēlu, ka ar katru gadu ārlietu ministra ziņojuma ģeogrāfija sašaurinās un Krievija vairs netiek minēta kā tirdzniecības partnere. "Tāpat Eiropā esam ierobežoti formātā NB8, no transporta nozares jau ir izzudis tranzīta virziens rietumi-austrumi un ir palicis tikai virziens - ziemeļi-dienvidi, savukārt loģistika aprobežojas ar Baltijas-Skandināvijas loģistikas un noliktavu pakalpojumiem," uzskata "Saskaņas" deputāts.
"Arvien plašāka kļūst [ziņojuma] sadaļa, kas veltīta darbam ar diasporu ārvalstīs," teica Potapkins, paužot, ka viņam ļoti negribētos, lai nākamgad no ziņojuma pazustu Ķīna un visa ārpolitika pārvērstos par darbu ar mūsu emigrantiem.
Kā ziņots, pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada janvārī. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai - 26.janvārim - tuvākajā Saeimas sēdē.