Ik gadu probācijas dienesta uzraudzībā ir aptuveni 100 dzimumnoziedznieku
Pastāv atšķirīga pieeja, kā dažādās valstīs ierobežo pedofilu tiesības. Viņiem neļauj brīvi izceļot no valsts, ķīmiski kastrē, kas ir radikāla metode, vai arī pasē izdara īpašu ierakstu. Un – nekā būtiski neierobežo, vismaz pēc sabiedrības vairākuma viedokļa. Latvijā pastāv probācijas programma dzimumnoziedzniekiem, bet vidējam aritmētiskajam valsts iedzīvotājam nav skaidrs, kas tā ir un kādā veidā tā pedofilijas izplatību ierobežo. Jo nevajag maldināt sevi ar cerībām, ka to varētu pilnībā novērst.
Probācijas dienesta uzraudzībā ir aptuveni 100 dzimumnoziedznieku ik gadu. Tieslietu ministrija šomēnes nāca klajā ar paziņojumu, ka dzimumnoziedznieku reģistrs Latvijā nav pieejams pietiekami publiskā līmenī. Ministrijā uzskata, ka ikvienam indivīdam jādod iespēja elektroniskā vai papīra formātā iesniegt pamatotu lūgumu un saņemt informāciju par potenciāliem riskiem viņu bērniem. Tas skar gan apkaimes iedzīvotājus, gan izglītības iestādes, kur bērni mācās, gan dažādas skolas vai ārpusskolas aktivitātes, vēsta aģentūra LETA. Neatkarīgā ir rakstījusi par to, ka Valsts probācijas dienestam tagad ir pienākums ziņot bāriņtiesai par probācijas klientiem, kas notiesāti par seksuāliem noziegumiem, bet iepriekš likums neuzlika par pienākumu informēt par notiesātajiem dzimumnoziedzniekiem, kas apmetušies bāriņtiesas darbības teritorijā. Tomēr bāriņtiesu darbinieki atzina, ka pēc būtības likumā daudz kas mainījies, jo bāriņtiesas darbiniekiem nav tiesību nepārprotami kādai sievietei pateikt, ka viņa dzīvo kopā ar pedofilu un kāda atbildība mātei vai citiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem tāpēc ir attiecībā uz nepilngadīgajiem. Ja adresē, kuru par savu dzīvesvietu norāda no ieslodzījuma atgriezies pedofils, ir nepilngadīgi bērni, tad bāriņtiesas darbinieki šo bērnu māti caur puķēm informē par noziegumu vai noziegumiem, par kādiem tiesāts viņas jaunais draugs.
Tagad Tieslietu ministrija pavēstījusi, ka ir gatava atbalstīt reģistra padarīšanu pieejamāku, bet tas nozīmē, ka jāsadarbojas ar Iekšlietu ministriju, lai mainītu likumus.
Piemēram, Austrālijā jau ir stājies spēkā likums, saskaņā ar kuru notiesāti pedofili nedrīkst izceļot no valsts bez valdības iestāžu īpašas atļaujas. Likums attiecas uz cilvēkiem, kas notiesāti par dzimumnoziegumiem pret bērniem un piemēroto sodu izcietuši, bet kuriem joprojām jāatskaitās valsts iestādēm. Bet ASV pilsoņiem, kas pastrādājuši dzimumnoziegumus, ceļošanai uz ārzemēm būs jāizmanto pases, kurās būs ieraksts par šiem noziegumiem. Savukārt Polijā ir publicēts publiski pieejams dzimumnoziedznieku reģistrs - ar vārdu, uzvārdu, foto (tas gan nav visiem noziedzniekiem), pastrādāto noziegumu, sodu, dzimšanas datumu un vietu, kā arī dzīvesvietas apvidu. Reģistrs publicēts alfabēta secībā. Lielākā daļa tajā iekļauto personu ir vīrieši, bet ir arī sievietes. Polijā ir atšķirīgi viedokļi par to, vai šāds visiem izlasāms pedofilu uzskaitījums ir vajadzīgs.
Savukārt Maķedonijas parlaments pirms vairākiem gadiem pieņēma likumu par pedofilu, kas atkārtoti pastrādājuši dzimumnoziegumus, ķīmisku kastrāciju un cietumsodu palielināšanu līdz mūža ieslodzījumam.