"airBaltic" jāuztur tikai Latvijai

Brīnums nav noticis – neviens nav pieteicies ieguldīt savu naudu tiesvedību un ģeopolitisko risku apvītajā Latvijas lidsabiedrībā airBaltic.

Janvāra beigās Latvijas valdībai pienāca pēdējais laiks atzīt, ka nav izdevusies divus gadus solītā investora piesaiste valstij piederošajai lidsabiedrībai airBaltic. Ministru prezidents Māris Kučinskis, satiksmes ministrs Uldis Augulis un airBaltic pārvaldnieks Martins Gauss cenšas izturēties tā, it kā būtu saņēmuši nevis pliķi, bet komplimentu. Proti, airBaltic ar katru brīdi kļūstot aizvien pievilcīgāka investoriem, kuri laužas dabūt savu daļiņu airBaltic plaukstošajā biznesā. Latvijas valstij atliek vien turpināt vērot šo investoru turnīru drošā pārliecībā, ka airBaltic kapitāldaļu vērtība aug ja ne gluži tik strauji kā sviesta cenas Latvijas veikalos, tad vismaz kā dzīvokļu cenas Rīgā. Latvija turpinās algot jau gadu algoto konsultāciju uzņēmumu Lazard Freres, lai tas padod ziņu, kad investoru piedāvājums Latvijai kļūšot nepieklājīgi un neatvairāmi dāsns.

Investoru piesaistīšana airBaltic nav M. Kučinska valdības izdomājums, bet airBaltic dzimumzīme, ar kādu tas nācis pasaulē 1995. gadā. Proti, tad īpašumtiesības uz uzņēmumu Latvijas valsts dalīja ar starptautiski pazīstamo aviokompāniju SAS un naudas ieguldītājiem Baltic International USA, Swedfund International AB un Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe. Laika gaitā šie līdzīpašnieki paklīduši, bet vietā atradies Larss Tūsens no Dānijas, kas skaitās pārņēmis 20% airBaltic akciju no vācieša Ralfa Dītera Montaga-Girmesa. Uz šo investoru tēmēts vietu airBaltic vēsturē pelnījušais vērtējums, kādu izteicis Aivars Lembergs, ka tas taču «nav investors, bet lelle». Cik saprotama ir Latvijas vēlēšanās piesaistīt šim leļļu teātra uzvedumam kādu reālu sponsoru, tik saprotama ir arī nespēja šādu sponsoru atrast.

No šodienas skatpunkta vērtējot, kritiski bīstamā situācijā airBaltic varbūt negribot nostādīja SAS izstāšanās no uzņēmuma akcionāru pulka. Atbrīvojušās akcijas fiktīvu darījumu rezultātā nonāca pie uzņēmuma pārvaldnieka Bertolda Flika, kura kreditors Vladimirs Antonovs tagad prasa no Latvijas valsts naudu vai varbūt airBaltic kapitāldaļas. Grūti iedomāties investoru, kurš apņemtos tērēt naudu tiesvedībai ar Latvijas vareno kaimiņvalsti Krieviju V. Antonova personā. Neatkarīgā jau ir izstāstījusi, kāpēc Latvijai jāmaksā Antonova vietā, kā saucās attiecīgā publikācija 4. janvārī. Tur teikto būtu labi papildināt ar vārdiem, kādus pie raksta elektroniskās versijas jau ir pievienojis kāds labi informēts cilvēks ar segvārdu Buratino: «Mahinators Traktors kopā ar Kampēju atrada Fliku, un daži ar SAS saistīti cilvēciņi piekrita šai Flikcijai.» Jēga viņa piebildei tāda, ka airBaltic parādu likvidācija lielā mērā sakristu ar Latvijas politiķu un bagātnieku sastāva likvidāciju, kas šobrīd nav dienas kārtībā. Tātad atliek šos parādus maksāt, bet tad lai to dara Latvijas Valsts kase vienatnē.

Otrs šķērslis investoru piesaistei airBaltic ir ģeopolitiskā nenoteiktība, kādā uzņēmums atrodas līdz ar visu Latviju. Ne jau nejauši bija tā, ka pēdējā kampaņa airBaltic investoru meklēšanai sākās vienā laikā ar solījumiem atklāt pasažieru pārvadājumu līniju starp Rīgu un Ķīnu. Lidsabiedrība airBaltic tad kļūtu superpievilcīga investoriem ar savām priekšrocībām izvadāt ķīniešus pa Eiropas pilsētām un atpakaļ uz Rīgu. Tas būtu jauki, bet kāpēc tas tā nenotiek? Tāpēc, ka Latvijai ir maza vai pat nekāda teikšana par ķīniešu maršrutiem pasaulē un Eiropā tai skaitā. Ar šiem maršrutiem būs tā, kā Ķīna vienosies ar ASV, bet konkrētajā gadījumā obligāti iemaisīties grib gan Krievija, gan Eiropas lielvalstis, kam jālobē savu aviokompāniju intereses. Visu šo interešu sakritība Latvijai labvēlīgā veidā ir iespējama, tāpat kā principā ir iespējama laimīgās lozes izvilkšana loterijā.

*

Ekrānšāviņš no avīzes

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Valdībā pieņemtais lēmums un uzstādījums ir stratēģiskā investora piesaiste lidsabiedrībai. Jāvērtē, vai saglabāta tiks kontrolpakete vai arī minimālais akciju apjoms, kas nepieciešams nacionālās aviokompānijas statusa saglabāšanai lidojumiem Eiropā, jeb 25% lidsabiedrības kapitāldaļu. Dombrovskis arī apstiprināja, ka interese par airBaltic kapitāla daļām no investoru puses esot, tomēr viņam konkrētas tikšanās neesot bijušas.

2011. gada 1. decembrī

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Investoru interese par airBaltic ir palielinājusies. Viņaprāt, ir īstenojams valdības deklarācijā ietvertais solījums vēl šogad piesaistīt airBaltic investorus kompānijas turpmākai izaugsmei. Galvenais traucēklis, kas var aizkavēt investora piesaisti, šobrīd esot tiesvedību riski.

2014. gada 4. februārī

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš

Ķīnas uzņēmēji no Čendu municipalitātes varētu pēc gada atvērt tiešo avioreisu starp Rīgu un šo provinci, bet tālākā sadarbība varētu izvērsties kā investīcijas aviosabiedrībā airBaltic. Ozoliņš arī apgalvoja, ka Čendu municipalitātei pieder vairākas lidmašīnu ražotnes, viņi lieliski zinot airBaltic situāciju un ir gatavi investēt.

2015. gada 28. septembrī

Latvijas vēstnieks Indijā Aivars Groza

Latvijas vēstniecība Indijā pēc attiecīga lūguma būtu gatava palīdzēt atrast potenciālo airBaltic investoru. «Viņiem ir ļoti attīstīta avioindustrija, savukārt tie cilvēki, kas to pārvalda, ir ļoti turīgi,» sacīja vēstnieks, piebilstot, ka attiecīgs lūgums rast investorus no valdības puses nav izskanējis.

2015. gada 10. novembrī

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Aviokompānijai airBaltic atrastais investors nav investors, bet lelle. Kā ziņots, šodien Ministru kabinets ārkārtas sēdē lems par airBaltic pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamajiem 80 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

2015. gada 16. novembrī

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Aviokompānijas airBaltic stratēģisko investoru valdība cer atrast nākamgad, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Galvenais to nedarīt stihiski, bet pārdomāti,» piebilda premjers.

2016. gada 11. oktobrī

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš

Būtisks nosacījums Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic tālākajai attīstībai ir stratēģiskā investora piesaiste. Komisija šodien uzklausīja SIA KPMG Baltics ziņojumu par airBaltic darbības rezultātiem un biznesa plānu, kā arī 2015. gada decembrī valsts piešķirtā aizdevuma aviokompānijai izlietojuma atskaiti. Bērziņš pauda, ka secinājumi pēc visu pušu uzklausīšanas ir galvenokārt pozitīvi. airBaltic ir perspektīvs uzņēmums, kas attīstās un varētu būt stabili pelnoša kompānija.

2016. gada 26. oktobrī

airBaltic valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Martins Gauss

«Šis ir labākais laiks, lai meklētu stratēģisko investoru, jo esam pabeiguši kompānijas restrukturizāciju un finansiālā situācija ir ļoti stabila,» teica Gauss.

2017. gada 2. februārī

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

Tuvākajā laikā vairāki potenciāli investori varētu sākt airBaltic padziļināto izpēti

Ministru kabinets šodien tika informēts par stratēģiskā investora piesaistes gaitu nacionālajai lidsabiedrībai. Kopumā uzrunāti vairāk nekā 40 potenciālo ieguldītāju no visas pasaules, un līdz šā gada beigām plānots procesu pabeigt.

2017. gada 18. jūlijā

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Sarunas par investora piesaisti airBaltic plānotas līdz gada beigām. «Nevienu brīdi nav runa par pilnu vai nepilnu privatizāciju. Runa ir par investora atrašanu, kas ilgtermiņā nodrošinās airBaltic pastāvēšanu,» sacīja Kučinskis.

2017. gada 23. oktobrī

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Jautājums par investoru piesaisti airBaltic jāskata kompleksi. «Tas ir valdības lēmums, un mums ir jāgaida, ko tā nolems,» sacīja Valsts prezidents.

2017. gada 25. oktobrī

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

Par airBaltic interesi izrādījuši vēl divi investori, taču steidzināt lēmumu par valsts daļu pārdošanu patlaban neesot pamata. Lidsabiedrības pārdošanai patlaban neesot tādas steigas, kas esot skaidrojams ar to, ka patlaban uzņēmums neesot tik sliktā finanšu stāvoklī, kādā tas bijis 2015. gadā, kad investora piesaiste bijusi nepieciešama, lai izvairītos no airBaltic bankrota.

2018. gada 9. janvārī

airBaltic valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Martins Gauss

Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt. Pirms diviem gadiem, kad valsts vēlējās atrast kompānijai privāto investoru, airBaltic finanšu rādītāji un situācija kopumā atšķīrās no pašreizējās. «Mēs šobrīd strādājam daudz, daudz veiksmīgāk un mums ir vēsturiski augstākie finanšu radītāji,» teica Gauss, norādot, ka tādējādi valsts nesteidzas ar kompānijas pārdošanu. Piesaistītais konsultāciju uzņēmums Lazard Freres turpina sarunas ar potenciāliem investoriem, taču steigas šīm sarunām neesot. Interesi par airBaltic iegādi izrādījuši vairāki investori, tostarp pasaulē labi zināmas kompānijas.

2018. gada 24. janvārī

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Valdība nevar pieņemt sarunas ar jebkuru potenciālo investoru, tiek meklēts labākais. «Nav ne neveiksme, ne kāda apstāšanās. Visa valdība ir informēta par sarunām, un tās turpinās. Aktuālais mērķis joprojām ir piesaistīt investoru,» uzsvēra premjers. Jaunais termiņš investora piesaistē ir šis gads, bet tas nenozīmē, ka tas nevarētu notikt arī agrāk. «Notiek sarunas par Latvijas valstij izdevīgu un labu piedāvājumu,» norādīja Kučinskis. Tagad kompānija ir stabila un spējīga, tai nekas nedraud. Investors tiek meklēts, lai attīstītu uzņēmumu un vēl vairāk nostabilizētu tā pozīcijas, uzsvēra premjers.

2018. gada 24. janvārī