Jaunie grozījumi Publisko iepirkumu likumā noteikti uzlabos un padarīs godīgāku konkurences vidi būvniecības iepirkumu konkursos, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja SIA "Arčers" būvniecības departamenta direktora padomnieks Imants Akmentiņš.
Viņš pozitīvi vērtēja jauno normu, ka, lai varētu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, uzņēmumam saviem darbiniekiem būs jāmaksā vismaz 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.
"Tas ir vairāk nekā nekas, un tas ir neliels solītis pozitīvā virzienā," sacīja Akmentiņš, piebilstot, ka šāda norma ļaus atsijāt no dalības konkursos uzņēmumus, kas nemaksā nodokļus un maksā "aplokšņu algas". Tomēr viņam rada bažas tas, kā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķinās šo vidējo algu nozarē valstī.
"Tas ir koks ar diviem galiem. Vidējo algu nozarē CSP var noteikt tikai, aptaujājot nozares uzņēmumus. Ja tiek aptaujāti arī "aplokšņu algu" maksātāji, tad kopējais rezultāts - vidējā alga nozarē - būs pazemināts un tas pavērs ceļu dalībai iepirkumos arī daļai no mazo algu maksātājiem," skaidroja Akmentiņš.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace norāda, ka pieņemtajā likumā 70% vidējās algas no nozares kritērija izpilde balstīties uz Valsts ieņēmumu dienesta, nevis CSP apkopoto informāciju. Viņa informē, ka Ministru kabinetam šī kārtība jāizstrādā līdz 2010.gada 1.augustam, lai šo kritēriju varētu piemērot ar 2010.gada 1.oktobri.
Toties grozījumu norma, kas nosaka, ka iepirkumu procedūrās būs ļauts piedalīties pretendentiem, kuriem nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi būs ne vairāk kā 100 latu apmērā, Akmentiņu izbrīnīja. "Mums jācīnās par to, lai nodokļa parādnieki vispār būtu izslēgti no dalības konkursos. Vēl vairāk šokēja tas, ka šādu 100 latu pieļaujamo normu ieviesa tieši pēc Finanšu ministrijas ieteikuma," sacīja Akmentiņš.
Tādā gadījumā būtu jānosaka, ka nodokļu parāds nedrīkst pārsniegt 100 latus tieši uz piedāvājuma dalībai konkursā iesniegšanas brīdi, ierosināja Akmentiņš.
"Līdz šim publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus, bija ļoti grūti cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem. Jaunie grozījumi iepirkumu vidi padarīs krietni godīgāku," uzsvēra Akmentiņš.
Vēl viens būtisks solis iepirkumu vides uzlabošanā būs konkursu paraugnolikums, kuru Ekonomikas ministrija patlaban jau virza izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, norādīja Akmentiņš.
Kā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale, strīdīgs un patlaban neskaidrs ir jautājums par vidējās darba algas katrā no nozarēm noteikšanu un to, kā šāds "reģistrs" spēs operatīvi pielāgoties mainīgajai atalgojuma sistēmai un kas uzturēs šādu "reģistru".
Tāpat LTRK atbalsta ideju, ka turpmāk, lai varētu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, uzņēmumam saviem darbiniekiem būs jāmaksā vismaz 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.
"Ja uzņēmums vēlas uzvarēt valsts vai pašvaldību iepirkumos, tas nevar atrasties ēnu ekonomikas zonā, pilnībā neesot vai tikai daļēji esot nodokļu maksātājs un tādejādi saglabājot augstāku konkurētspēju nekā amata brāļi, kas godīgi maksā valstij visus nodokļus," uzsver Kokale.
Jau ziņots, ka Saeima 20.maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas.
Turpmāk, lai varētu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, uzņēmumam saviem darbiniekiem būs jāmaksā vismaz 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.
Saeimas atbalstu gan neguva Finanšu ministrijas iepriekš izteiktais priekšlikumus, ka minētais 70% apmērs no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem nedrīkst būt mazāks par minimālo mēneša darba algu valstī pēc stāvokļa piedāvājuma iesniegšanas dienā. Šādi grozījumi tika virzīti, lai novērstu algu maksāšanu aploksnēs, izvairoties no nodokļu maksāšanas.
Iepirkumu procedūrās būs ļauts piedalīties pretendentiem, kuriem nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi būs ne vairāk kā 100 latu apmērā.