Diennakts vidējā elektrības cena Latvijai NordPool spot biržā piedzīvoja lēcienu no 35,54 eiro par megavatstundu 21. janvārī līdz 78,67 eiro vakar un atgriešanos izejas pozīcijās 33,50 eiro vērtībā jau šodien.
Cenu kūleņa mācība šķiet tāda, ka mums būs Eiropu un jo īpaši Ziemeļeiropu mīlēt.
«Baltijas valstu integrācija NordPool spot biržā ir sekmējusi elektroenerģijas cenu izlīdzināšanos,» savu skaidrojumu Neatkarīgajai par elektrības cenu izmaiņām iesāka Latvenergo. Tā nu mēs esam pieraduši pie tāda elektrības cenu izejas līmeņa, kas pirms nodokļiem, sadales izdevumiem un citiem sadārdzinājumiem svārstās starp 30 līdz 40 eiro par megavatstundu, kā mēs to redzam gan 21., gan 24. janvārī. To nodrošina, pirmkārt, elektrības ražošana Skandināvijas atomelektrostacijās, kalnu upju hidroelektrostacijās un Dānijas vēja parkos un, otrkārt, šīs elektrības atgādāšana pa NordBalt kabeli līdz Lietuvai, kas savienota ar Latvijas elektrotīklu. Pēdējo dienu laikā sagadījies tā, ka vairāki arī Latvijai būtiski elektrības ražotāji izstājušies no darba ierindas. Mūsu elektroenerģijas pārvades operators Augstspriegumu tīkls norādīja uz jaudīgas zviedru AES apstādināšanu plānotam remontam, bet Latvenergo teicās pamanījis vēja enerģijas diennakts izstrādes kritumu no 10 653 megavatiem līdz 3467 megavatiem. Abi energouzņēmumi vienprātīgi piesauca problēmas ar NordBalt. Tādā situācijā Latvenergo darbinājis ar pilnu jaudu gan savas termoelektrostacijas, gan hidroelektrostacijas, kurām pēc slapjās gadumijas ūdens nav maz, bet tomēr kļūst mazāk, kamēr solītais atkusnis vēl nav sācies. Tieši otrādi, Latvijā un Skandināvijā valda sals, kas izceļas uz pēdējo gadu silto ziemu fona. Līdz ar to pieprasījums pēc elektrības strauji pieaudzis, liekot izmantot tās ražošanai visas pieejamās ražotnes. Normālā situācijā lielas ražošanas jaudas tiek turētas dīkā, darbinot tikai tās, kur ražošana lētāka.