Plūdu riska zonā Pļaviņās ir 92 ēkas; palīdzība iedzīvotājiem vēl nav vajadzīga

© f64

Plūdu riska zonā Pļaviņās ir 92 ēkas, taču pašlaik iedzīvotājiem nav bijusi nepieciešama palīdzība saistībā ar ēku applūšanu, ziņo Pļaviņu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Kitajeva.

Pašvaldībā skaidroja, ka šogad iedzīvotāju apziņošana par rīcību plūdu gadījumā sākta agrāk nekā citus gadus, jo situācija ir netipiska un plūdu draudi vērojami jau janvārī. Daļa iedzīvotāju informāciju vairs saņemt nevēlas, uzsverot, ka vairāku gadu laikā to guvuši pietiekami un plūdu situācijai ir sagatavoti.

Pašlaik ūdens līmenis Aiviekstē un Daugavā svārstās un, mainoties laika apstākļiem, applūšanas risks atkal var palielināties. Sadarbībā ar dažādām institūcijām - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, Pļaviņu hidroelektrostaciju, Jēkabpils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu - pašvaldība seko līdzi situācijai.

Aptaujājot iedzīvotājus un aktualizējot informāciju, noskaidrots, ka applūstošajā teritorijā atrodas 92 ēkas, no tām deviņas ir pašvaldības īpašums un 16 - neapdzīvotas ēkas. Uzskaitīti arī tajās faktiski dzīvojošie cilvēki - 230. Šajā skaitā neietilpst domes struktūrvienību un iestāžu - bērnu centra "Pepija", jauniešu iniciatīvas centra "Ideja", Mūzikas skolas un Sociālā dienesta darbinieki, kā arī Sociālās aprūpes centra "Pļaviņas" - iemītnieki un darbinieki. Noskaidrots arī, ka plūdu riska zonā atrodas pieci liellopi.

Šāda uzskaite ir ļoti svarīga gadījumam, ja būtu nepieciešama evakuācija. Palīdzēt gatavi arī paši iedzīvotāji, kuru rīcībā ir 13 laivas," skaidroja Kitajeva, piebilstot, ka pašlaik iedzīvotāji nav vērsušies pēc palīdzības pašvaldībā.

Iedzīvotājiem tiek piedāvāts pašvaldības atbalsts - kanalizācijas izvešana un mantu pārvietošana bez maksas. Šogad plūdu gadījumā kanalizāciju būs nepieciešams izsūknēt 42 ēkām, mantas pārvietot septiņās ēkās.

Jau vēstīts, ka ūdens līmenis Daugavā pēdējā diennaktī nav būtiski mainījies.

Turpinās svārstības dažu centimetru robežās, lielākas ūdens līmeņa svārstības HES darbības dēļ ir Daugavā pie Pļaviņām.

No Pļaviņām līdz Jēkabpilij - aptuveni 25 kilometru garumā - stiepjas ledus sablīvējums. Tas pamazām kļūst garāks, ledus tagad blīvējas augšpus Jēkabpils - posmā starp Jēkabpili un Līvāniem, kur paaugstinās ūdens līmenis.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais