Pēc ekonomikas izaugsmes palēnināšanās 2016.gadā Latvijas tautsaimniecība pērn pārsteidza ar spēcīgu un plašu augšupeju, kas, visticamāk, pārsniedza 4,5%, noslēdzot kārtējo vizīti Rīgā, paziņojuši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti.
Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanos veicināja investīciju kāpums, pateicoties uzņēmuma investīciju atlabšanai, straujākai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanai, spēcīgam iedzīvotāju patēriņam un eksporta pieaugumam, ko veicina labvēlīga ārējā vide, norāda SVF.
Fonds skaidro, lai arī vidējā inflācija valstī ir sasniegusi 2,9%, fiskālais un kārtējo maksājumu konta deficīts saglabājas mērens, valsts parādsaistību apjoms ir zems un bezdarbs turpina samazināties.
SVF prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme saglabāsies spēcīga un pamazām sasniegs potenciālo augšupeju 3% apmērā. Lai nodrošinātu, ka ekonomika rāmi pārvar ciklisko augšupeju, būs svarīgi uzturēt piesardzīgus politiskos lēmumus, lai izvairītos no nelīdzsvarotības uzkrāšanās un novērstu, ka strauja atalgojuma izaugsme iedragā konkurētspēju.
Fonds vēsta, ka Latvijā strādājošās bankas ir labi kapitalizētas un likvīdas. Piesardzīgu regulējošo noteikumu turpmāka ieviešana un modra uzraudzība palīdzējusi saglabāt finanšu stabilitāti, un tā ir svarīga, lai nodrošinātu Latvijas lomu kā reģionālam finanšu centram. Taču, neskatoties uz labvēlīgajiem makroekonomikas apstākļiem un zemu procentu likmju vidi, kredītu izsniegšanas pieaugums saglabājas nomākts, jo banku piesardzīgā nostāja un uzņēmumu un mājsaimniecību mērenais pieprasījums pēc aizdevumiem liedz banku sistēmai nodrošināt ekonomikai lielāku atbalstu.
Komentējot 2018.gada budžetu, SVF eksperti norāda, ka īstenotie pasākumi, lai daļēji kompensētu ienākumu kritumu nesenās nodokļu reformas dēļ, ir atzīstams solis, lai saglabātu piesardzīgu fiskālo politiku un ierobežotu deficīta pieaugumu.
Fonds uzskata, ka cikliskā ekonomikas atlabšana nodrošina iespēju dubultot reformu pūliņus, lai atbalstītu ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi un mazinātu gaidāmo ekonomisko šķēršļu radīto ietekmi. Strukturālajām un institucionālajām reformām vajadzētu koncentrēties uz darbaspēka nodrošināšanas veicināšanu un strukturālā bezdarba samazināšanu, kā arī uz produktivitātes izaugsmes stimulēšanu un ēnu ekonomikas samazināšanu.