Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien pēc ilgāka pārtraukuma izskata priekšlikumus smēķēšanas ierobežošanai. Viens no priekšlikumiem ir aizliegt mazumtirdzniecības vietās izvietot tabakas izstrādājumus, tostarp arī elektroniskās smēķēšanas ierīces. Saeima saņēmusi arī virkni iebildumu pret šo priekšlikumu: no tā neesot saprotams, ko nozīmē «aizliegts izvietot» – vai tas nozīmē, ka nedrīkst tirgot vispār; vai priekšlikumu autori padomājuši, cik lielus zaudējumus tas nodarīs ekonomikai. Iespējamos zaudējumus budžetam rēķina arī Finanšu ministrija.
Saeimas dienaskārtībā ir grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas paredz, ka tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu un preču zīmju izvietošana mazumtirdzniecības vietās ir aizliegta. Lai nodrošinātu pircēju informēšanu par tabakas izstrādājumu un visu pārējo smēķēšanas piederumu pieejamību un cenām, veikalā vai kioskā tiek izvietota cenu lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā. Šie noteikumi neattiektos uz tādām tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kurām nav atsevišķas ieejas, un kurās tabakas izstrādājumi, augu smēķēšanas produkti, elektroniskās smēķēšanas ierīces un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertnes un to preču zīmes nav redzamas ārpus tirdzniecības vietas. Šādus priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai uz otro lasījumu iesniedzis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Vitālijs Orlovs. Līdzīgu viedokli izteikusi Latvijas Ārstu biedrība, kuras prezidents Pēteris Apinis norāda, ka tabakas izstrādājumi, arī elektroniskās smēķēšanas ierīces veikalos vajadzētu atļaut izvietot tikai slēgtos plauktos tādā veidā, lai tie nebūtu redzami pircējiem.
Ievērojami vairāk ir šo grozījumu pretinieku. Finanšu ministrija norāda, ka priekšlikuma pieņemšana par tabakas izstrādājumu aizklātu tirdzniecību ir jāatliek vismaz līdz brīdim, kamēr tiek realizēts akcīzes nodokļa likmju paaugstinājuma grafiks, kas līdz šim sniedzis pozitīvus rezultātus smēķēšanas ierobežošanā. Finanšu ministrija arī uzskata: ja likumā tiks ietverta šāda norma, tas var negatīvi ietekmēt tabakas izstrādājumu legālo tirdzniecību. Finansisti atsaucas uz pētījumu, kas parāda risku nodokļu ieņēmumu zaudējumiem (mīnus 17 miljonu eiro) un risku, ka nelegālais cigarešu tirgus pieaugs līdz 28 procentiem. Pašreizējie ierobežojumi jau esot gana stingri: brīdinoši uzraksti un attēli, aizliegums tirgot mazās cigarešu paciņas un tievās cigaretes (no aprīļa).
Tabakas izstrādājumu (cigaretes, tinamā tabaka, pīpju tabaka, ūdenspīpju tabaka, cigāri, cigarillas, košļājamā, šņaucamā tabaka) aizklāta mazumtirdzniecība ir ieviesta Īrijā, Lielbritānijā un Somijā, kā arī piecās valstīs, kuras nav Eiropas Savienībā - Norvēģijā, Islandē, Kanādā, Austrālijā un Krievijā. Pēc Finanšu ministrijas apgalvojuma, neesot pierādījumu, ka tam ir pozitīva ietekme uz veselību.
Kategoriski pret šādu aizliegumu ir Bezdūmu nozares asociācija, jo «aizliegums ierīču, uzpildes tvertņu un to preču zīmju izvietošanai veikalos sagraus šo nelielo un trauslo tirgus segmentu Latvijā». «Tas ir klajš mēģinājums vērsties pret legālu uzņēmējdarbību un nodokļu maksātājiem,» norāda asociācija, kas apvieno elektronisko cigarešu tirgus dalībniekus. Pret grozījumiem, kas skar beznikotīna škidrumu ierobežošanu, iestājies arī Latvijas Veipotāju klubs (veipošana - elektroniskās cigaretes lietošana, vape - tvaiks - angļu val.).