Līdz ar aukstuma atnākšanu sākusies arī apkures ugunsgrēku sezona. Jau septiņi cilvēki gājuši bojā. Ugunsdzēsēji skaidro, ka vienojošais nelaimju cēlonis ir elementāru ugunsdrošības noteikumu neievērošana. Pārkurinātas krāsnis, bojātas elektriskās sildierīces, malkas šķilas, kas garākas par kurtuvi, un smēķēšana pusmiegā.
Aizvakar ugunsgrēkos gāja bojā četri cilvēki - vienas diennakts laikā. Divi sadega dārza būdā Rīgā, Mālu ielā. Bezpajumtnieki tajā bija ielīduši pārlaist dzestro nakti. Kad glābēji ieradās, būcenis jau dega ar atklātu liesmu. Vēl viens bojāgājušais Daugavpilī. Ugunsgrēks izcēlies sešstāvu dzīvojamajā mājā drīz pēc pusnakts. Pirmā stāva dzīvoklī dega gaitenis. Ceturtais upuris - Mālpils novada Sidgundā. Divstāvu mājas pirmā stāva dzīvoklis izdega līdz ar tā saimnieku. Šis ugunsgrēks izcēlās dienas laikā.
Ugunsnelaimes dzīvojamās ēkās ir cieši saistītas ar apkures sezonas iestāšanos. Pērnā gada nogale bija bez sala, un tas atspoguļojas arī gada statistikā. Mazākais bojāgājušo skaits visā desmitgadē - 80 cilvēku. Gandrīz uz pusi mazāks nekā 2010. gadā. Bet tad kļuva auksts.
Nesen notikušajā ugunsdrošības konferencē tika stāstīts, ka paaugstināts risks kļūt par uguns upuriem ir bezpajumtniekiem, trūkumcietējiem un ļaudīm, kas sirgst ar smēķēšanas un alkohola atkarībām. Ar apkuri saistīto ugunsgrēku skaits vidēji ik gadu svārstās ap deviņiem simtiem. Vidēji piecsimt ugunsgrēkos deg sodrēji neiztīrītos skursteņos. Puse apkures ugunsgrēku izceļas, jo iekārtas tiek aplami ekspluatētas. Bieži pie vainas bojātas krāsnis, izdrupuši dūmvadi. Bieži krāsnis tiek pārkurinātas vai to tuvumā ir salikti degtspējīgi materiāli - tā pati malka. Pietiek ar vienu izbirušu ogli, un tā var notikt, ja krāsns durtiņas paliek vaļā, jo iekšā sabāztas pārlieku garas šķilas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēsta, ka no visiem aizvadītajā gadā bojāgājušajiem 50 bija vīrieši, 27 sievietes, trīs bojāgājušajiem dzimums nav zināms. Bojāgājušo vīriešu vidējais vecums bija 54,9 gadi, savukārt sievietēm - 65,8 gadi. No 80 mirušajiem 48 gāja bojā dienas laikā, savukārt 24 no visiem bojāgājušajiem bija bez noteiktas dzīvesvietas vai ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem. Ugunsgrēku cēloņu izpēte liecinot, ka teju visos gadījumos cēlonis ir neuzmanīga rīcība ar uguni - nezināšana, neapdomība un, protams, dūmu detektoru neesamība. Arī aizmigšana, smēķējot gultā, tā ir klasika. Izsmēķis nokrīt uz segas vai matrača, tas gruzd, taču cilvēks miegā nejūt dūmus un nosmok. Un arī tā ir likumsakarība, ka smēķētāju mājās nav dūmu detektoru, jo tad nevar pasmēķēt. Tātad lielākas izredzes izdzīvot ir nesmēķētājiem. Tikai veiksmīgi jāizkļūst no degošās ēkas, un te jāievēro ugunsdzēsēju padoms nekrist panikā: «Objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielinās iespēju izglābties. Ja telpā ir liels sadūmojums, jārāpo uz tuvāko izeju. Atrodoties pie grīdas, būs labāka redzamība un lielāka iespēja paglābties no sadūmojuma un karstuma ietekmes.»
Pirms atvērt durvis, jāpatausta, vai tās nav karstas. Ja nav, jādodas laukā, tikai jāaizver durvis, lai samazinātu iespēju ugunij izplatīties. Ja durvis karstas - tātad aiz tām ir uguns, sadūmojums un vērt vaļā nedrīkst. Protams, jāzvana uz 112. Lai aizkavētu dūmu iekļūšanu telpā, jānosedz spraugas ar mitrām drānām. Lai nofiltrētu dūmus, jāelpo caur samitrinātu lakatu. Jāturas zemu pie loga, taču to drīkst atvērt tikai mazā šķirbā, lai caurvējš neveicinātu dūmu pieplūdumu telpā. Visbeidzot, ugunsdzēsējiem jāsignalizē par savu atrašanās vietu, radot troksni vai vicinot kādu apģērba gabalu. Gan jau pamanīs. Izglābto cilvēku skaits ar katru gadu pieaug. Pērn 382. VUGD skaidro, ka beidzamajos gados ugunsdzēsējiem glābējiem ir uzlabots ekipējums un aprīkojums, un tas ļauj profesionālāk pildīt savus pienākumus.