Dabas muzejs izvēlējies 2018. gada dzīvnieku

Muzejs akcijas laikā saņēma kopskaitā 2694 derīgus balsojumus. Visvairāk, jeb 694 cilvēki balsojuši par parasto vāveri, otrajā vietā atstājot brūnkrūtaino ezi.

Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš, raksturojot šo sugu, skaidroja, ka vāveres aste kalpo ne tikai kā līdzsvara noturēšanas rīks, bet gan arī kā komunikācijas un termoregulācijas rīks. Ziemā vāveres kažoks ir pelēcēigāks, neatkarīgi no sniega daudzuma, taču pavasarī atkal kļūst rūsgans.

Vēsturiski, vāvere ir samērā iecienīts kažokzvērs. Līdz 2003.gadam bija medījamo dzīvnieku sarakstā, no kuras izkļuva, pateicoties mednieku mazajai interesei.

Vāveres uzturā lieto dažādu koku un augļu sēklas, pumpurus, koku mizas, sēnes, bezmugurkaulniekus, čiekurus, kā arī putnu olas un mazuļus.

Ozoliņš norādīja, ka par lielāko vāveres ienaidnieku Latvijā uzskatāma cauna. Tāpat starp zoologiem valda uzskats, ka vāveres nesadzīvo ar vārnām. Ar to arī var skaidrot samazināto vāveru skaitu apdzīvotās vietās.

Andrejs Strokins, F64 Photo Agency

Labos barošanās apstākļos, vāveres gada laikā var radīt vairāk nekā desmit pēcnācējus, savukārt aptuvenais šī dzīvnieka mūža ilgums ir desmit gadi. Spēcīgākie šīs sugas pārstāvji spēj izdzīvot arī aptuveni 15 gadus.

Kā ziņots, Dabas muzejs 2018.gada dzīvnieka titulam izvirzīja alni, rudo lapsu, rudo vāveri, pelēko zaķi, sermuli un brūnkrūtaino ezi.

Gada dzīvnieka akcijas mērķis ir pievērst uzmanību Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem un piedāvāt sabiedrībai iespēju uzzināt vairāk par kādu konkrētu sugu. Muzeja pārstāvji skaidroja, ka sākotnēji nominācijai tika izvirzītas tikai apdraudētas dzīvnieku sugas, taču pēdējos gados citu savvaļas dzīvnieku sugām aktuālu notikumu dēļ vai apmeklētāju intereses dēļ pieļauti arī izņēmumi.

Kopš akcijas pirmsākumiem 2000.gadā tituls piešķirts cūkdelfīnam, lidvāverei, brūnajam lācim, ūdram, smilšu krupim, pelēkajam vilkam, meža cūkai, āpsim, zutim un citiem.