E-veselība vai ne-veselība: Ko nozīmē jaunās sistēmas īslaicīgās un hroniskās kaites?
 
LĪDZ BRĪDIM. Uzreiz pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, kurā Veselības ministrija klāstīja, ka e-veselība darbojas par 99,5%, notika uzbrukums sistēmām, kā rezultātā vairākas stundas e-veselību izmantot nevarēja. Amatpersonas skaidro, ka e-veselības spēju pierāda tas, ka uzbrukums tika novērsts un ielaušanās neizdevās ©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Sākot ar «netipiskām darbībām» e-veselības darbības traucēšanai un beidzot ar reālu uzbrukumu sistēmai – tas viss noticis dažās dienās, kad Saeimai un prokuratūrai prasa atrast atbildīgās amatpersonas par e-veselības izveidi un traucējumiem pilno darbību. Visticamāk, uzbrukums sistēmai veikts, lai pārbaudītu, uz ko sistēma un tās sargi ir spējīgi. Tas varētu tikt uzlūkots arī kā ideoloģisks uzbrukums – par e-veselības darbu ir saņemts daudz sūdzību, taču līdz šim atbildīgās iestādes apgalvojušas: ar e-veselību viss ir kārtībā, problēmas ir pašiem lietotājiem.

Pirmā informācija par iespējamu uzbrukumu e-veselībai (pagājušās nedēļas ceturtdienā) izskanēja vakar; to Neatkarīgajai apliecināja veselības ministres padomniece e-veselības jautājumos Ilze Āboliņa.

Ceturtdienas netipiskās darbības

Pēc speciālistes stāstītā, tās bijušas «netipiskas darbības īsā laika sprīdī», kas tikušas pamanītas un radījušas aizdomas informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Drošības dienesti izvērtē, cik nopietna bijusi iejaukšanās e-veselības sistēmā, taču tā netika uzlauzta un nekādi dati no tās netika izzagti. Taču, kā noskaidroja Neatkarīgā, visticamāk, netipiskās darbības veikusi persona, kurai ir tiesības piekļūt e-veselībai kā speciālistam, jo pastiprinātā datu plūsma saistīta ar personu, kas ir bijusi autorizējusies e-veselībā, vai kāds cits, kas šīs personas datus varētu būt izmantojis. Tā kā pašlaik notiek situācijas noskaidrošana un informācija par aizdomīgajām darbībām e-veselībā nodota kādām drošības struktūrām (Veselības ministrija neprecizē - tieši kādām), tad sīkāka informācija par jau noskaidroto netiek sniegta.

Ekrānšāviņš

«Mēs nepārtraukti analizējam datu plūsmu un tobrīd (ceturtdienas pusdienlaikā) redzējām, ka netipiski pieauga pieprasījumi izrakstīt viena veida dokumentu,» atklāja I. Āboliņa. Šis dokuments bija e-recepte, un netipiskais šajā gadījumā bija tas, ka īsā laika posmā 47 reizes palielinājās pieprasījuma aktivitāte no viena punkta. Ņemot vērā faktu, ka e-veselības sistēmā tiek uzkrāti visu Latvijas pacientu veselības dati, būtiska ir šīs sistēmas drošība. I. Āboliņa uzsver, ka ielaušanās e-veselībā nav notikusi, sistēma nav uzlauzta un nekādi dati nav nozagti.

Otrdienas uzbrukums

Saeimā otrdien noritēja Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā deputāti centās noskaidrot dažādu pušu viedokļus par e-veselības darbību. Kārtējo reizi stāstītais abām pusēm atšķīrās, kas manāmi nokaitināja ģimenes ārstus. Lai arī Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas atbildīgās amatpersonas vairākkārt uzsvēra, ka dara visu, lai sistēma strādā ātrāk un labāk, tas visus nepārliecināja. Uzreiz pēc šīs sēdes kļuva skaidrs, ka nestrādā ne e-veselība, ne arī Nacionālā veselības dienesta sistēmas. Veselības ministrija paziņoja, ka noticis kiberuzbrukums e-veselībai.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš pastāstīja, ka dienas vidū visām Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmām, ieskaitot e-veselību, notika uzbrukums. Rezultātā nostrādājušas datu drošības sistēmas, un visām NVD informācijas sistēmām tika atslēgta pieeja no ārpuses. «Par šo incidentu ir iedarbināts attiecīgo drošības dienestu protokols un uzsākta izmeklēšana,» sacīja A. Lapiņš, «mums ir skaidrs, ka tas bija plānots uzbrukums, kas veikts vienlaikus no vairākām valstīm, vismaz datorsistēmām, kas par tādām uzdodas, - kopumā no vairāk nekā 20 valstīm no visas pasaules. Mums nav zināms, vai uzbrukums ir organizēts no Latvijas teritorijas.» Kā izpaudies uzbrukums? Veselības ministrija skaidro: tas bija mērķtiecīgs daudzu avotu radīts vienlaicīgs uzbrukums, lai padarītu servisu nepieejamu (uzbrukuma laikā vienā sekundē var tikt radīti vairāk nekā 20 - 30 000 pieprasījumu, kā rezultātā serviss šādu informācijas apjomu nespēj apstrādāt).

Šādā situācijā Veselības ministrija pieļauj receptes izrakstīšanu papīra formātā, savukārt darbnespējas lapu var atvērt tad, kad sistēma darbojas, pacienta slimības vēsturē izdarot attiecīgu atzīmi.

Kam ticēt?

IT speciālists Ilmārs Poikāns uzskata, ka ārsti un pacienti ir kļuvuši par upuri vēlmei nosargāt tos desmit miljonus eiro, kuri saņemti no Eiropas struktūrfondiem un ir ieguldīti e-veselības sistēmas izveidē. Viņš aicināja neuztvert nopietni neko no tā, ko par e-veselības ikdienas darbu šā mēneša laikā sacījusi Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests bez konkrētiem skaidriem pierādījumiem, jo notiekot apzināta nepatiesas informācijas sniegšana. Tas saistīts ar to, ka pirmajās divās nedēļās, kopš e-veselība darbojas, tiek saņemta pilnīgi pretēja informācija no ārstiem, farmaceitiem un atbildīgajām amatpersonām. No vienas puses, sūdzības, no otras puses - skaidrojums, ka sistēmā nekādu traucējumu nav. Pat tiktāl, ka «traucējumu nav» arī tad, kad acīm redzami nedarbojas e-veselības mājaslapa. «Brīdī, kad es no ārsta darbības profila testēju šo sistēmu, tā bija katastrofa, tā nebija lietojama, un tādai tai noteikti nevajadzēja nonākt pie lietotājiem,» teica I. Poikāns.