Par Jūrmalas mēru ievēl Romualdu Ražuku
Jūrmalas domes deputāti šodien nolēma par kūrortpilsētas mēru iecelt jaunās koalīcijas līderi Romualdu Ražuku (PS). Par Ražuka iecelšanu mēra amatā nobalsoja 11 deputāti, bet pret bija divi domnieki. Kopā nobalsoja 13 deputāti.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, viens no Atmodas laika līderiem Ražuks dzimis 1955.gadā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un pēc tautības ir lietuvietis. Viņš mācījies Viļņas universitātes Medicīnas fakultātē un ieguvis ārsta-neiroķirurga specialitāti, 1986.gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā, kur sāka darbu Rīgas Medicīnas institūtā. 1987.gadā Ražuks piedalījās Latvijas Lietuviešu kultūras biedrības izveidošanā, bet gadu vēlāk iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) darbībā.
1989.gadā Ražuku ievēlēja LTF domē, kura viņu vēlāk ievēlēja tās valdē. LTF 3.kongresā Ražuku ievēlēja par LTF priekšsēdētāju, nomainot amatā Daini Īvānu (tagad - LSDSP).
1997.gadā Ražuks tika ievēlēts Rīgas domē, kur kļuva par savienības "Latvijas Ceļš" frakcijas vadītāju un darbojās pusotru gadu. 1998.gadā no tās pašas partijas saraksta viņš tika ievēlēts 7.Saeimā. Pēc Saeimas deputāta pilnvaru beigām Ražuks strādājis Aizsardzības ministrijā un NATO pārstāvniecībā Dienvidkaukāzā.
2008.gada aprīlī viņš piedalījies partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) dibināšanas kongresā, bet 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Jūrmalas pilsētas domē no šīs pašas partijas.
LETA jau ziņoja, ka domes deputāti šodien nolēma no mēra amata atbrīvot Raimondu Munkevicu ("Jūrmala - mūsu mājas").
Iesniegumu Munkevica atbrīvošanai no mēra amata parakstīja deviņi deputāti no 15 - Ražuks, Marija Vorobjova, Māris Dzenītis, Zigurds Starks, Iveta Blaua (JL), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis ("Tev, Jūrmalai"), Juris Visockis (JL) un Dzintra Homka (SCP).
18.maija vakarā Munkevica birojā un mājās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu, bet pēc tam domes priekšsēdētājs tika aizturēts.
KNAB aizturējis Munkevicu par 5000 latu kukuļa piedāvāšanu, lai nodrošinātu viņam labvēlīgu rezultātu opozīcijas ierosinātajā neuzticības balsojumā. Kukulis piedāvāts opozīcijas deputātei Blauai.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, KNAB aizturējis arī Munkevica partijas biedru un "Jūrmalas ātrās palīdzības" valdes locekli Normundu Pīrantu.
Kā ziņots, Munkevics mēra amatu zaudēja arī 2010.gada 10.oktobrī, kad viņa vietu ieņēma Ģirts Trencis (TP). Munkevics mēra amatu atguva pēc pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā.
Munkevics nav pirmais Jūrmalas domes priekšsēdētājs, par kuru interesi izrādījušas tiesībsargājošās institūcijas. Bijušais Jūrmalas mērs Andrejs Inkulis, kurš šajā amatā atradās no 1994.gada līdz 1997.gadam, patlaban iesaistīts Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā kā apsūdzētais.
Bijušais mērs Juris Hlevickis domes priekšsēdētāja amatu ieņēma no 2003.gada līdz 2005.gadam. Par kukuļdošanu mēra vēlēšanās Zemgales apgabaltiesa nolēma Hlevickim piespriest piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Hlevickis patlaban izcieš cietumsodu.
Pagājušā sasaukuma domes priekšsēdētāju Ģirtu Trenci (TP) Rīgas apgabaltiesa atzina par vainīgu ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā un piesprieda viņam 200 stundu piespiedu darbu ar viena gada aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Trencis gan šo spriedumu plāno pārsūdzēt augstākās instancēs.
Savukārt Munkevics tiek turēts aizdomās par svešas mantas piesavināšanos lielā apmērā. Patlaban policijā tiek izmeklēts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas - par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Minētais likuma pants paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kriminālprocess sākts saistībā ar Munkevica, iespējams, pretlikumīgajām darbībām. Sākotnēji bija sākti pat četri kriminālprocesi, kas pērn apvienoti vienā kriminālprocesā.