Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzēt, ka personas, kuras ziedo partijām, ir tiesīgas saņemt likumā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.
Nodokļu atvieglojumi netiktu piemēroti tiem personas ziedojumiem, kuru kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 1000 latu.
KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē teica, ka šāds priekšlikums radies darba grupai, kas strādāja pie Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumiem, bet valdība to neatbalstīja, jo Finanšu ministrija apgalvoja, ka tādā gadījumā valsts budžets neieņems budžetā vairākus desmitus tūkstošu latu.
Šodien deputāti ar sajūsmu uzņēma KNAB ierosinājumu.
"Tas būtu pareizais ceļš uz pilsoniskās sabiedrības izpratni, jo rosinātu iedzīvotājus aktīvāk interesēties par politiskajiem procesiem un iesaistīties tajos. Šis arī būtu veids, kā mainīt sabiedrībā valdošo uzskatu, ka ziedot partijām ir kauns," komisijas sēdē pauda deputāts Māris Kučinskis (TP). Savukārt deputāts Pēteris Hanka (ZZS) teica, ka "var tikai pateikties par šo priekšlikumu".
Noraidošu attieksmi pret personu loka paplašināšanu, kurām būtu tiesības saņemt nodokļa atvieglojumus, pauda Finanšu ministrijas pārstāve, uzsverot, ka tas radītu nodokļu ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka vispirms būtu jāgroza likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Patlaban ienākumu nodokļa atvieglojumu saņem tikai ziedotāji sabiedriskā labuma organizācijām, pie kurām politiskās partijas nepieder.
Lai lemtu par ierosinājuma tālāko virzību, komisija vienojās lūgt KNAB sagatavot informāciju par privātpersonu ziedojumiem partijām līdz 1000 latiem. Tāpat deputāti vienojās izvērtēt, cik lielām naudas summām būtu piemērojami iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi un kā piedāvātās izmaiņas ietekmētu valsts budžetu un citus likumus.
KNAB arī vēlas, lai internetā tiktu publiskotas partijas biedru samaksātās biedra naudas un iestāšanās naudas, kas pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu gadā, norādot summu, saņemšanas datumu, kā arī personu, no kuras biedra nauda saņemta. Izdevumi, kas partijām radušies, publicējot internetā minēto informāciju, pēc KNAB domām, jāsedz no valsts budžeta.
Šo KNAB priekšlikumu deputāti uzņēma ar daudz mazāku entuziasmu, jo partiju biedriem esot tiesības uz konfidencialitāti. Arī darba devēji bieži vien nevēloties, ka viņu darbinieki ir partijas biedri.
Deputāts Staņislavs Šķesters gan piebilda, ka atklātums var nest arī labumu. Piemēram, viņš tikai nesen uzzinājis, ka kāda aktīviste, kas "sēž" "Pilsoniskās savienības" valdē, vēl aizvien skaitās Latvijas Zemnieku savienības biedre.