"Pasažieru vilciens" skaidro, ko mainīs vilcienu maršruts Daugavpils-Viļņas

© Kaspars Krafts/ F64 Photo Agency

Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" nodrošinātais vilcienu maršruta savienojums ar Lietuvas galvaspilsētu Viļņu un Daugavpili stiprinās pasažieru mobilitāti starp visām Baltijas valstīm, uzsvēra AS "Pasažieru vilciens" pārstāvji.

Reisi Viļņa-Daugavpils-Viļņa pasažieriem ir pieejami no sestdienas, 13.janvāra, un tie turpmāk kursēs sestdienās un svētdienās. Šiem reisiem ir starptautisko pārvadājumu statuss, un Latvijas teritorijā šie vilcieni pieturēs tikai Daugavpilī.

Šāda maršruta izveide var nodrošināt ērtu un drošu vilciena savienojumu starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Viļņu, Rīgu un Igaunijas galvaspilsētu Tallinu, atzina "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

"Pasažieru vilciena" pārstāvji arī prognozēja, ka līdz ar jauno savienojumu Daugavpils var kļūt par pievilcīgu tūrisma apskates vietu Lietuvas iedzīvotājiem.

Reiss uz Viļņu no Daugavpils aties plskt.8.57, galastacijā Viļņā tas pienāks plkst.11.39, bet otrs reiss no Daugavpils aties plkst.15.41, galastacijā Viļņā tas pienāks plkst.18.24. Laiks ceļā ir divas stundas un 42 minūtes. Biļete vienam braucienam vienā virzienā maksās deviņus eiro.

Jau ziņots, ka reisus Viļņa - Daugavpils - Viļņa realizē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" jeb "Lietuvas dzelzceļš".

Līdz šim "Lietuvos geležinkeliai" pasažierus veda līdz Turmantas stacijai pie Latvijas robežas, no kurienes uz Viļņu sešas reizes dienā kursē dīzeļvilcieni. Dzelzceļa uzņēmums jau pērn vēlējās pagarināt šo maršrutu par aptuveni 15 kilometriem - līdz Daugavpilij, bet tam bija jāsaņem Latvijas Valsts Dzelzceļa tehniskās inspekcijas (VDzTI) atļauja.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Latvijā

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz iespēju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ierobežot pirātiskās tīmekļvietnes, kas nelegāli piedāvā kinofilmas, mūziku un citus autordarbus.

Svarīgākais